Tūrisms

Priekules pilsētas bibliotēkā apskatāmi materiāli par Asītē dzimušā divu Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, Viestura ordeņa kavaliera, Latvijas armijas pulkveža, žurnāla “Kareivis” un izdevuma “Militārais Apskats” atbildīgā redaktora un grāmatas “Kādiem mums jābūt. Vadonis morālā audzināšanā” autora Ādolfa Kontrovska (1897, Asīte – 1942, Soļikamska) dzīvi.

Materiālus apkopojis un Priekules novada vēstures pētniekiem un interesentiem šogad februārī atsūtījis A. Kontrovska brāļa Fridriha dēls Zigmunds Jānis Krastiņš. Viņš raksta: “Ādolfs Kontrovskis, kurš bija atzīts un apbalvots Latvijas armijas augstākais virsnieks, piedalījies Neatkarības karā, kopā ar valdību bijis uz kuģa “Saratov”,līdz šim ir bijis nepelnīti aizmirsts.”

Pulkveža dzīve un darbs gan nebija tieši ar Priekules novadu saistīti, tomēr viņa dzīves paralēles ar Latvijas valsts likteni ir ļoti skaidras. Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons par A. Kontrovski raksta: “Viņš dzīvoja laikā, kad veidojās, uzplauka un tika iznīcināta Latvijas valsts. Vēl vairāk – viņam bija lemts būt tā visa dalībniekam un iet bojā kopā ar šo valsti.”

Sākumā skolojies Aizputē un Liepājā, bet no 1916. līdz 1917. gadam mācījies Aleksandra kara skolā Maskavā. Tur 1917. gada pavasarī viņš sāka savas dienesta gaitas. Pirmā pasaules kara notikumi, divas revolūcijas Krievijā, tām sekojošais pilsoņu karš un Latvijas valsts izveide nepilnu divu gadu laikā sagrieza tādu notikumu virpuli, ka tajā kaut cik orientēties varēja tikai tie, kam ļoti spēcīga sirds un dvēsele. Asītes muižas kalēja daudzbērnu ģimenē dzimušajam A. Kontrovskim tādas bija. Lai izvairītos no mobilizācijas Sarkanajā armijā, 1918. gada nogalē viņš nolēma meklēt ceļu uz mājām – uz Latviju.

Pēc pamatīgas vācu varas iestāžu pārbaudes viņam tika dota atļauja apmesties uz dzīvi Liepājā. Tur arī sākās A. Kontrovska otrā dzīve – Latvijas armijai un Latvijas valstij veltīta. 1919. gadā viņš brīvprātīgi iestājās topošajā Latvijas armijā, sekoja mācības militāros kursos un Kara akadēmijā. A. Kontrovska izglītība, zināšanas un cilvēciskās īpašības virzīja viņu ļoti neparastā militārās karjeras virzienā – jauniešu un karavīru patriotiskā audzināšana. A. Kontrovskis nodarbojās ar jauno karavīru izglītošanu, kā arī strādāja pie divu militāriem jautājumiem veltītu izdevumu redakcijas. 1934. gadā izdotā mācību grāmata “Kādiem mums jābūt. Vadonis morālā audzināšanā” bija A. Kontrovska dzīves un darba pieredzes apkopojums, viņa sirds un dvēseles atspulgs. Tieši tas kļuva par galveno iemeslu jaunās varas sākumā vēsajai, bet drīz vien atklāti naidīgajai attieksmei pret pulkvedi A. Kontrovski.

1941. gada jūnijā masu represiju laikā A. Kontrovskis kopā ar ģimeni tika apcietināts un, tāpat kā daudzi citi šī represiju viļņa upuri, nogādāts uz Šķirotavas staciju Rīgā. A. Kontrovska sievu Elzu, meitu Valdu un dēliņu Ivaru nosūtīja uz Krasnojarskas apgabalu, bet pašu pulkvedi uz kādu no visnecilvēciskāko apstākļu nometnēm Soļikamskas apgabalā. Pulkveža tuvinieki izsūtījumu pārdzīvoja, atgriezās Latvijā, bet viņš pats…

90. gados, kad sabiedriski politiskie apstākļi pamazām kļuva brīvāki un elastīgāki, A.Kontrovska bērni sāka meklēt vismaz kādu informāciju par savu tēvu un viņa likteni. Tad atklājās kaut kas sākumā grūti aptverams. Pēc čekas oficiālajām ziņām, A. Kontrovskis miris 1945. gadā, bet patiesībā izrādījās, ka saskaņā ar lēmumu par nāves spriedumu viņš ticis nošauts jau 1942. gada maijā Soļikamskā. Līdzīgs liktenis piemeklējis vēl vairākus šī apgabala nometnēs ieslodzītos. Viņu bērni vairākus gadu desmitus pēc briesmīgajiem notikumiem bija kļuvuši par labiem draugiem un atbalstu cits citam. Tā arī sākās Asītē dzimušā, tālajā Soļikamskā nošautā Latvijas armijas pulkveža A. Kontrovska dzīves un darba gaitu izziņa, ar kuras rezultātiem var iepazīties Priekules pilsētas bibliotēkā.

Priekules tūrisma vadītāja Inga Raškova