Sports
Latvijas šķirnes zirgs un Priekules novada pajūgu braucēja Pasaules jaunzirgu čempionātā Ungārijā
No 4. – 8. septembrim piedalījos Pasaules jaunzirgu čempionātā Ungārijā. Vispirms es vēlos sirsnīgi pateikties visiem, kuri atbalstīja mūsu braucienu uz Ungāriju. Finansiāli (Priekules novada pašvaldība, LJF un personīgi prezidents Agris Blaus), tehniski palīdzot noformēt dokumentus paldies Anitai Mangalei un visiem, kuri mums juta līdz visu sacensību laiku, ko pavadījām Ungārijā Pasaules čempionātā jaunzirgiem. Paldies Ingai Kursītei, ne tikai par piedāvāto iespēju sastādīt kompāniju Anitai Tašiņai šajā braucienā, bet arī par to, ka rūpējās par mums kā delegācijas vadītāja visu sacensību laiku. Esmu ļoti gandarīta par iespēju piedalīties šāda līmeņa sacensībās, kas būtiski atšķiras no klasiskām 3 dienu pajūgu braukšanas sacensībām.
Galvenais secinājums- mums nav par ko kaunēties, bet pagaidām nav arī nekā īpaša ar ko lepoties. Konkrēti mans starts: Startēju 6 gadu vecu zirgu konkurencē. Protams varēju un vienmēr jau var labāk. Divi gāzti konusi nedrīkstēja būt, bet ja par tiesnešu atzīmēm, tad nebija viegli startēt, jo nezināju, ko tieši tiesneši vēlas redzēt. Vērtēšanas sistēma ir nedaudz savādāka kā parastās manēžas braukšanas shēmās. Galvenais uzsvars uz ritmu, līdzsvaru, zirga izglītību un paklausību. Esmu apmierināta, ka spēju nepilnu divu mēnešu laikā zirgu, kuram bija iestrādātas tikai pamatiemaņas uzvilkt līdz līmenim, lai nekristu ārā no pārējo dalībnieku kopskata. Jā, bez gāztiem konusiem un dažām par 0,5 augstākām atzīmēm varēju tikt finālā. Bet tādas pašas iespējas bija arī pārējiem braucējiem. Pašai nepieciešama lielāka pieredze startēt šāda līmeņa un veida sacensībās, gan arī mācēt braukt ar šāda tipa zirgu.
Konkurenti bija labākie Polijas braucēji brālis un māsa Kwjateki, rumāņu braucējs, kurš brauc gan vienjūgus, divjūgus, gan četrjūgus, vāciete, kurai treneris brauc zirgu pats pie grožiem treniņos, austrietis, itālis, mūs ieskaitot pavisam 11 valstis. Atšķirībā no ierastiem mačiem šeit uzsvars bija uz zirgu un valsts šķirni, ko šis zirgs pārstāv. Jā, visu šo nacionālo braucamo šķirņu pārstāvji ir mierīgāki un līdzsvarotāki, salīdzinot ar jaudīgo KWPN. Tur skaidri redzams potenciāls un milzīga vēlme virzīties uz priekšu, bet ir arī uzreiz lielas problēmas ar vadību un paklausību. Mans Latvijas šķirnes zirgs ir pat pārāk mierīgs. Parasti startēju ar straujāka temperamenta zirgiem, tomēr abos pusfinālos nepalikām pēdējie un tikai drusku pietrūka līdz finālam.
Sacensību organizācija vienā vārdā laba. Vieta sakopta, par visu padomāts, jaunas un plašas dušu telpas sportistiem, elektrības un ūdens pieslēgumi ērti pieejami, WI-FI, brīvpusdienas un katru vakaru izklaidējošas programmas. Visvairāk man patika zirgu staļļi, vaļējas nojumes, līdzīgi kā pie Zanes Krūmiņas. Laiks bija karsts un ja būtu saliekamie plastikāta boksi, tad zirgiem būtu ļoti grūti. Informācija savlaicīgi tika nosūtīta komandu pārstāvjiem elektroniski un arī izvietota uz informatīviem stendiem vairākās vietās. Taču pats galvenais attieksme ļoti pozitīva un pretimnākoša.
Šeit varbūt man nepiekritīs Anita un tas ir saprotams, jo vetārsta nepamatoti kategoriskais spriedums liedza viņai iespēju startēt. Rūgtums par šādu lēmumu noteikti saglabāsies vēl ilgi, taču tādēļ zirgs nav palicis sliktāks. Žēl tikai, ka Anitai nebija iespējas savu varēšanu salīdzināt ar pārējiem braucējiem 5 gadu vecu zirgu konkurencē.
Fināla sacensības bija vēl interesantākas, jo pēc manēžas testa un kombinētā maršruta veikšanas tiesneši pa mikrofonu paziņoja atzīmes un nopamatoja par kādām kļūdām tās ir pazeminātas. Kā jau iepriekš minēju galvenais uzsvars uz zirga ritmu, līdzsvaru, paklausību, vienmērīga, aktīva un energģiska kustība uz priekšu ir tas, ko tiesneši vēlas redzēt.
Ir iespēja noskatīties šīs sacensības videosižetos:
Bet tas nav tas pats, kā vērot visu klātienē. Nesaprotu, kādēļ mūsu labākie braucēji līdz šim nav izmantojuši iespēju piedalīties šāda veida sacensības, kas būtu ļoti vērtīgas visiem, kuri vēlas labi iestrādāt zirgu pajūgu braukšanai.
Vēlreiz paldies Priekules novada pašvaldībai par atbalstu, visiem metinātājiem meistariem un citiem atbalstītājiem Priekules novadā kā arī mūsu palīgiem un šoferīšiem- Zigismundam un Raitim, Marekam par dažiem jaukiem, patīkamiem pārsteigumiem un visiem pārējiem, kuri bija ar pozitīvām domām kopā ar mums. MANS IETEIKUMS- NOVĒLĒJUMS: “Braukt, piedalīties, mācīties un dalīties pieredzē”.
Dzintra Blūma