Aktuālā informācija
Ministrs Kaspars Gerhards: ZM primārie mērķi 2020. gadā ir ražošanas veicināšana Latvijas lauksaimniecības nozarē
Šā gada 11. oktobrī valdība atbalstījusi finansējuma palielināšanu par 28 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības veicināšanai, t.sk. vienlīdzīgāku konkurences apstākļu nodrošināšanai ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Valsts budžetā 2020. gadam kopumā iekļautas Zemkopības ministrijas (ZM) 24 prioritātes 2020. gadam.
Papildu budžetā 21 miljons eiro paredzēts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas paaugstināšanai vietējā un ārvalstu tirgū. 4 miljoni eiro paredzēti mazajām un vidējām lauku saimniecībām, kuras ražos pārtiku vietējam tirgum. Savukārt 3 miljoni eiro – lauksaimniecības izglītībai un zinātnei.
Ministrs Kaspars Gerhards: “Ministrijas uzdevums ir strādāt lauksaimnieku labā – mums ir jāpalīdz lauksaimniekiem veicināt starptautisko konkurētspēju, kā arī jāsniedz gan finansiāls, gan informatīvs atbalsts ikvienam, kurš strādā un grib strādāt lauksaimniecības nozarē. Neatkarīgi no tā, vai tas ir liels, vidējs vai mazs lauksaimnieks. Jo vairāk pašmāju saimniecības ražos vietējam un/vai ārvalstu tirgum, radot arvien jaunus produktus, jo vairāk kopīgiem spēkiem mums izdosies stiprināt Latvijas vietējā produkta pozīcijas kā pašmāju, tā arī ārvalstu tirgū.”
Zemkopības ministrijas viena no galvenajām prioritātēm 2020. gadā ir veicināt pašmāju lauksaimnieku konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgū, palielinot ieguldījumus tautsaimniecības izaugsmē. Ne mazāk svarīgi ir sekmēt lauku teritoriju dzīvotspēju, sekmējot esošo darbavietu skaita saglabāšanu un jaunu darbavietu radīšanu reģionos.
“Šogad sāktā cīņa Eiropas Savienības līmenī ir tik būtiska – jādara viss iespējamais, lai mazinātu nevienlīdzīgo Eiropas Savienības atbalstu Latvijai. Mūsu lauksaimnieki ir pelnījuši taisnīgus atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības. Ir jāpārtrauc 15 gadus ilgusī netaisnība jeb nolaidība, kas tika vērsta pret Latvijas lauksaimniekiem. Vienotā tirgū atbalstam absolūti visām dalībvalstīm ir jābūt godīgam un vienlīdzīgam. Nedrīkst būt tāda situācija, ka tirgus ir kopējs, normatīvi kopēji, kvalitātes prasības vienotas, un arī ražošanas izmaksas neatšķiras, turpretī ES finanšu atbalsts lauksaimniekiem gan atšķiras – veidojot vien 75 procentus no ES vidējā līmeņa! Vēl šā gada sākumā sāktās sarunas ES līmenī, kā arī bloķēšanās ar mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju – tas ir apjomīgs darbs, kas vērsts uz kompromisu rašanu visdažādākajos līmeņos, taču gaisma tuneļa galā noteikti ir!” uzsvēra ministrs.
Savukārt 4 miljoni eiro budžeta plānā paredzēti mazajām ražojošajām lauku saimniecībām, lai īstenotu jaunizveidoto atbalsta programmu, kuras ietvaros atbalsts paredzēts līdz pat 50 procentiem*. Ir svarīgi sniegt valsts atbalstu mazajiem lauksaimniecības ražotājiem, lai veicinātu šo ražotāju konkurētspēju un stimulētu to integrēšanos tirgū, kā arī sekmētu to dzīvotspēju un lauku teritoriju attīstību kopumā. Tas ir viens no motivējošajiem atbalsta mehānismiem, lai kopīgiem spēkiem palielinātu Latvijas produkta apjomu un īpatsvaru Latvijas tirgū. Jo vairāk lauksaimnieku izvēlēsies ražot tirgum, nevis pašpatēriņam, jo vairāk un dažādu produktu būs pieejami iedzīvotājiem. Ar šo aktivitāti iespējams arī dažādot Latvijas lauksaimnieku produkciju, veicinot apjoma pieaugumu, kā arī jaunu un inovatīvu pārstrādāto produktu izstrādi un virzīšanu kā pašmāju, tā arī ārvalstu tirgū.
Savukārt lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai budžetā 2020. gadam paredzēti 3 miljoni eiro, lai pilnveidotu materiālo bāzi, nodrošinātu ar nozaru politikas izstrādi un attīstību saistīto pētījumu veikšanu, kā arī lai paaugstinātu Latvijā iegūstamās lauksaimnieciskās, pārtikas ražošanas un mežsaimnieciskās izglītības kvalitāti. Plānots arī nodrošināt zinātnisko institūciju ciešāku sasaisti ar ražojošo industriju, kas darba tirgum sagatavo mūsdienīgi izglītotus speciālistus.
Lai īstenotu iecerēto atbalstu lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādei, ir nepieciešama zinātniski pamatota argumentācija plānoto izmaiņu ieviešanai. Līdz ar to, lai iegūtu augstāku produktivitāti un nodrošinātu klimatneitrālu politiku, ir nepieciešams veikt investīcijas zinātnē – līdz šim apkopotie dati liecina par to, ka investīcijas zinātnē atmaksājas 1:3 produktivitātē. Ar inovatīviem pētījumiem un jauniem risinājumiem Latvija ir soli priekšā vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm – jo vairāk tiks ieguldīts šajā attīstības virzienā, jo vairāk soļu Latvija būs priekšā citām valstīm.
Ņemot vērā to, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pasaulē attīstās ar katru dienu, ir svarīgi pētniecības darbos izmantot atbilstošu materiāli tehnisko bāzi. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt tās atjaunošanu un papildināšanu. Līdz ar to jāveicina jaunu tehnoloģiju un zināšanu integrēšanai nozares darba procesos. Ne mazāk svarīgi ir arī nodrošināt izglītības pieejamību un izglītības gūšanas apstākļu atbilstību prasībām.
Ministrs Kaspars Gerhards: “Šogad tika pabeigti apjomīgi renovācijas un tehniskā nodrošinājuma atjaunošanas darbi Bulduru dārzkopības vidusskolā, kur jau ar šo mācību gadu ir izdevies piesaistīt vairāk studējošo, nekā pērn. Proti, jo vairāk jauniešus mēs spēsim piesaistīt un ieinteresēt ar darbu lauksaimniecības nozarē – vai tas būtu veterinārārsts, pārtikas izstrādes eksperts vai jebkurš cits arods, jo vairāk mēs spēsim aizpildīt tukšās darbavietas nozarē ar Latvijas iedzīvotājiem, nevis ārvalstu pilsoņiem, it sevišķi – no trešajām valstīm. Tas ir viens no atbalsta punktiem, kas ir nepieciešams uz valsts ilgtspējīgas ekonomikas attīstību vērstai politikai. Jānodrošina gan izglītības iespēju pieejamība, gan arī darbavietas ar atbilstošu atalgojumu, lai Latvijas iedzīvotāju ar pārliecību saskatītu savu dzīvi un darbu Latvijā, kā arī lai aizbraukušie tautieši varētu būt pārliecināti par savu izvēli atgriezties mājās.”
*No saimniecībai aprēķinātajiem Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem par 2019. gadu (no 50 eiro līdz 416,5 eiro saimniecībai, bet kas nepārsniedz summu, ko veido starpība starp saņemto Eiropas Savienības tiešo maksājumu summu par 2019. gadu un 1250 eiro).
__________________________
Santa Vaļuma, ministra padomniece
Tālrunis 20222000, e-pasts: Santa.Valuma@zm.gov.lv, tīmekļvietne: www.zm.gov.lv