Kultūras notikumi

Simtgades Dziesmu un deju svētki izskanējuši

Aizvadīti XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Priekules novada pārstāvji atgriezušies ar labi padarīta darba sajūtu un iedvesmu nākamajam darba cēlienam.

Priekules kultūras nama sieviešu kora “Priekule” dalībnieču balsis diriģentes Guntas Vites vadībā jau tradicionāli skanīgi ievijās lielajā kopkorī uz atjaunotās Mežaparka estrādes skatuves. VPDK “Duvzare” dejotāji, Ingas Leives-Levites veiksmīgi sagatavoti, aizvadījuši savus pirmos kolektīva deju svētkus.

Ar lielu prieku un lepnumu varējām vērot tautastērpu skates finālu, kas norisinājās 5. jūlijā koncertzālē “Palladium”, un ko translēja arī Latvijas televīzija. Jau no pavasara individuāli un kolektīvi tērpus varēja pieteikt dažādās nominācijās Latvijas Nacionālajā kultūras centrā. Priekules novada pašvaldība projekta vadītājas Daigas Egles vadībā ir izpētījusi un radījusi četrus sievu tērpus, kas bijuši raksturīgi Priekulei, Kalētiem, Krotei un Virgai. Nākotnes plānos iecerēts šai kolekcijai pievienot vēl trīs tērpus.

Mūsu tērpus skatē rādīja Priekules novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Vija Jablonska, Virgas pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Egle, Priekules bibliotekāre Maija Grantiņa un Krotes bibliotēkas vadītāja Lita Vēkause. Skaisto parādi vadīja aktieris Rihards Lepers, uzrunu teica kultūras ministre Dace Melbārde.

Svētku plašajā programmā nozīmīga vieta tika ierādīta arī folkloras tradīciju kopējiem. 7. jūlijā Vērmanes dārzā notika “Novadu sasaukšanās”, bet Esplanādē – bērnu folkloras kopu koncerts “Roku rokā ritinām”. Abos vērienīgajos un kupli apmeklētajos sarīkojumos piedalījās arī Priekules novada Krotes folkloras kopa “Traistēni” Līgas Strēles vadībā. Īpaša loma tika uzticēta Sindijai Mierturei – koncertā “Roku rokā ritinām” viņai tika uzticēts iedziedāt Lejaskurzemi. To jauniete arī pārliecinoši paveica, skandējot atbilstošu dziesmu “Es bij’ meita, man bija vara”.

Svētku nedēļā Rīgā ieradās vairāk nekā 43 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Septiņās dienās viņi piedalījās vairāk nekā 65 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs. Nākamie Dziesmu un deju svētki būs pēc pieciem gadiem, kad tiks atzīmēta šīs tradīcijas 150. jubileja.

Atpakaļ