Kultūras notikumi
Priekulē uzmirdz lietuviešu melnais zelts
Starptautisku skanējumu šogad ieguvuši tradicionālie mākslas dienas “Mūsu krāsas Eiropas mozaīkā” pasākumi Priekules novadā. Gan bērniem, gan mākslas entuziastiem brieduma gados Eiropas dienā bija iespēja darboties ne tikai pašmāju pedagogu vadībā, bet arī Lietuvas mākslinieku meistarklasēs.
Šajā dienā, 9. maijā, Priekules kultūras namā notika arī viesmākslinieces Renatas Jankauskas personālizstādes atklāšana “Lietuviešu melnais zelts”. Tajā skatāmi keramikas darbi un gleznas, izstādi papildina mākslinieces dzīvesbiedra Mindauga veidotās divas akmens skulptūras.
Jau vairākus gadus Priekulē notiek pasākumi, kas popularizē vizuālo mākslu. Arī šogad Eiropas dienā – 9. maijā – interesenti tika aicināti uz kultūras namu, lai dienu vadītu radošā gaisotnē, pastāsta viena no radošās grupas “Saspraude” vadītājām Kristīne Cukura. Parasti gan aktivitātes notiek brīvā dabā, taču šoreiz laika apstākļu dēļ visi pulcējās kultūras namā. Radošajās darbnīcās izpaudās Priekules mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, bērnudārznieki un “Saspraudes” dalībnieki. Līdz šim viesu statusā bijuši Latvijas mākslinieki, taču šoreiz iesaistījušies kaimiņi no Lietuvas.
“Šajās reizēs cenšamies izdomāt ko netradicionālāku, ko savdabīgāku. Gribam parādīt, ka māksla ir lieta, ar ko var nodarboties jebkurš, tas neprasa nekādu fizisko sagatavotību kā, piemēram, riteņbraukšana. Mākslā katrs atradīs ko sev piemērotu – gan vecs, gan jauns, gan slims, gan vesels,” radošo darbnīcu ideju klāsta K. Cukura.
Modris Dzintars, viens no radošās grupas “Saspraude” dalībniekiem, atzīst, ka juties ļoti iedvesmots pēc meistarklases. “Ļoti patīk lietuviešu keramika – tur ir cits skatījums. Abi mākslinieki ļoti vienkārši kā cilvēki, pie viņiem var droši vērsties – vienkāršiem vārdiem mani ļoti iedvesmoja darbam.”
Keramiķe R. Jankauska smaida, ka arī viņas radošajā biogrāfijā šis ir īpašs notikums – pirmā starptautiskā personālizstāde. Viņas veidotās keramikas apstrāde ir ilga, stāsta māksliniece. Darbi tiek ierakti zemē, ceplis kurināts ar malku. Vismaz trīs dienas māla trauki “uzsūc” dūmus – no dūmiem arī īpašā tumšā krāsa. Ja citviet Eiropā šī tehnika pēc 15., 16. gadsimta, kad parādījās glazēšana, jau aizmirsta, tad Lietuvā un Latvijā, kā arī vēl dažviet Balkānu valstīs un Dienvidamerikā, tā saglabājusies cauri laikiem, stāsta R. Jankauska.
“Melnie māla trauki ir jāmīl. Tos vajag lietot un saprast,” savos uzskatos dalās keramiķe. “Tie ir ekoloģiski un labvēlīgi veselībai. Tos droši var lietot, taču ir grūtāk mazgāt nekā ierasts. Ir cilvēki, kas iemīlas šajos traukos, un negrib vairs neko citu. Bet citiem tie arī nepatīk. Katram savs.”
R. Jankauska kopā ar vīru tēlnieku Mindaugu dzīvo un strādā Skodas apkaimē. Tur viņiem iekārtotas darbnīcas, kur laipni gaidīti arī apmeklētāji. Skodā izstādēs abi piedalās regulāri, taču Priekuli nu vienmēr atcerēšoties kā vietu, kur notikusi pirmā starptautiskā personālizstāde, pasmaida R. Jankauska. Bez keramikas darbiem izstādē aplūkojamas arī viņas gleznas, kurās dominē dabas motīvi.