Kultūras notikumi
Gavilēt ar Dziesmu svētkiem sirdī (raksts ievietots 17.07.2015.)
Margrietiņu un rudzupuķu, vārpu un meldru, rožu un jasmīnu vainadziņi - meiteņu roku veidoti, cits par citu skaistāki un smaržīgāki - Rīgā sabraukuši no visām Latvijas pļavām un pakalniem. Baltas izrakstītas blūzes un krekli, svītraini un rūtaini brunči visās krāsās un toņos skaistām, cēlām meitenēm. Brašs solis un pašapzinīgi stalta stāja zēniem. Dziesmai, dejai, mūzikai, rotaļai atvērtas skatuves, ielas, laukumi, koncertzāles un Mežaparka Lielā estrāde. Tie ir XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas no 6.-12.jūlijam notika Rīgā. Krāsas un skaņas – visur. Gavilējošas acis un sirdis – visiem. Gavilē arī domas…
Kas ir Dziesmu svētku vērtība? Tas ir milzīgs spēks, neizprotams spēks, kas saved mūs kopā, lai izdziedātu to, ko skaļi nespēj pateikt ne akmens, ne koks, ne nams – tas nāk no tautas un tiek pārmantots no paaudzes paaudzē. Tas ir tas, kas tautu kopā tur. „Tie ir vārdi no manas tautas, un dziesma man arī no tās, un es zinu: neviens manā vietā to nedziedās”, šī gandrīz vai par jauniešu himnu kļuvusī dziesma Renāra Kaupera izpildījumā atkal visus vienoja 8.jūlijā Dziesmu svētku Atvēršanas pasākumā Daugavas krastmalā. Tas bija viens no saviļņojošajiem brīžiem, stāvot starp mirkli un mūžību, starp svētkiem un garo ceļu uz tiem, kuros piedalījās 107 bērni un jaunieši arī no Priekules novada skolām. Par redzēto, piedzīvoto un izjusto aicināju pastāstīt svētku dalībniekus.
Priekules novada izglītības vadītāja Agrita Purviņa bija svētku koordinatoru skaitā, tāpēc viņas domās vairāk dominēja svētku organizatoriskās puses jautājumi un mazāk emocijas, jo tik pašsaprotami svarīgi, ar ko aizbrauks, kur gulēs, kā pārvietosies pa Rīgu, ko un kad ēdīs svētku dalībnieki. „Tas man bija liels piedzīvojums, jo pati neesmu Dziesmu svētkos ne dziedājusi, ne dejojusi, tikai TV ekrānā lūkojusies dažādās norisēs,” savās pārdomās dalījās A. Purviņa. „Paldies visu septiņu kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem, jo ne brīžiem sliktais, vēsais laiks, ne citas sīkas ķibeles svētkus nesabojāja. Protams, svētdienas naktī atceltais gājiens radīja neziņu un neizpratni, ko darīt. Taču diezgan operatīvi, agri no rīta sazinoties ar kolektīvu vadītājiem un aicinot pašus bērnus izlemt piedalīties vai nepiedalīties spilgtākajā svētku notikumā - gājienā, nolēmām iet. Mazliet jau bija vilšanās, jo vieni no pirmajiem bijām pieņēmuši šo lēmumu, tāpēc arī gājām vieni no pirmajiem, un skatītāju vēl nebija tik daudz kā parasti. Taču pacilātības kalngals bija noslēguma koncerts. Tās emocijas kas nāca no koriem! Tās smaidīgās, laimīgās bērnu sejas! Un sadziedāšanās!
Sava novada kolektīviem gribu pateikt paldies par organizētību un izturību, neskatoties uz to, ka bija grūti. Visu cieņu koristiem un folkloristiem par izturību, ilgstoši stāvot mēģinājumos un koncertos! Paldies par to, ka bijāt stipri un kritiskajā brīdī pieņēmāt lēmumu doties gājienā! Ceru, ka visiem svētki bija īsti svētki.”
Pirmo reizi Priekules novada svētku organizatoru komanda rotājās Priekules novada četru ciemu tautas tērpos, kas izgatavoti ar LEADER programmas atbalstu. Virgas, Priekules, Krotes un Kalētu ciemu latviešu tērpos bija tērptas Finanšu nodaļas vadītāja Patricija Andersone (Priekules tērpā), izpilddirektora vietniece Andra Valuže (vrgas tērpā), izglītības metodiķe Agrita Purviņa (Kalētu tērpā) un Krotes Kronvalda Ata pamatskolas direktore Inese Vītoliņa (Krotes tērpā).
No Virgas pamatskolas svētkos piedalījās rokdarbu pulciņa bērni Pēteris Cukurs un Samanta Urkauska ar savu skolotāju Antru Rozentāli, jo pavasarī Kurzemes novada skatē „Rakstu darbi” viņi kļuva par I pakāpes laureātiem. 11.jūlijā „Burtiski burvīgajā burziņā” Vērmanes dārzā virdzenieki demonstrēja senu spēli ar pupām „Lāča pirkšana”. Un, protams, aicināja tajā iesaistīties visus, kuri vēlējās izlikt latviešu senos ornamentālos rakstus, izmantojot pupas. Skolotāja pastāstīja, ka bērniem ļoti patika tas, ko viņi darīja un cik atsaucīgi viņu spēlei pievienojās ģimenes ar bērniem, vairāki esot nākuši pat atkārtoti, par ko vislielākais prieks. Diena bijusi bagāta, jo paspējuši gan Botānisko dārzu apskatīt, gan ielu teātru performances, mīmu darbošanos un tērpu skati pavērot un vakarā izjust svētku atmosfēru, noskatoties noslēguma koncerta „Manā dziesmā tu…” ģenerālmēģinājumu.
Priekules-Mārupes Mūzikas un mākslas skolu apvienotais simfoniskais orķestris diriģenta Mārtiņa Berga vadībā 11.Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku simfonisko orķestru skatē ieguva 1.pakāpes diplomu ar izcilību un saskaņā ar konkursa rezultātiem ir 6 labāko Latvijas orķestru vidū. Diriģents ir gandarīts par šo sasniegumu un arī to, ka pirmo reizi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos dalībnieku pulkā ir 24 orķestri, sešas reizes vairāk nekā līdz šim. Šī bija pirmā reize, kad līdzās jau tradicionāli kuplajai koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru saimei pievienojās tik liels skaits jauniešu simfonisko un kamerorķestru. Pēc tik labi padarīta darba un sasniegumiem 6.jūlija koncertā „Tūkstošbalsu simfonija” Lielajā ģildē bērni un jaunieši muzicējuši brīvi un nepiespiesti kopā ar aptuveni 160 dalībniekiem no citiem Kurzemes novada orķestriem. Tikai mazliet žēl, ka jaunie mūziķi īsti neizjuta svētku atmosfēru, jo Rīgā pabija tikai divas dienas pašā svētku sākumā. Tāpēc Priekules Mūzikas un mākslas skolas kamerorķestris uz Rīgu devās vēlreiz, 11.jūlija pēcpusdienā, lai nākamajā dienā piedalītos gājienā. Skolas direktore Inita Rubeze uzsver, ka bērniem tas bijis liels piedzīvojums, jo pirmo reizi viņi izbaudīja tādu kopības sajūtu, kāda iespējama tikai šajos svētkos.
Mārcis Pļaviņš, Priekules vidusskolas jauktā kora dziedātājs, teica: „Lepnums, prieks, liels gandarījums par to, ko mūsu koris ir paveicis! Kopības sajūta, dziedot visiem kopā M. Brauna „Saule, pērkons, Daugava”. Visi dziedātāji bijām sadevušies rokās, un skudriņas skrēja pāri! Sajutu lielu spēku, kas nāca no dziedātājiem, dejotājiem. Jutos stiprs un lepns, ka gājām gājienā. Iepazinu jauniešus un saklausīju viņu labās domas par svētkiem.”
„Sajūtas dziedot bija burvīgas, pēc koncerta jutos burtiski pielieta ar pozitīvām emocijām. Draudzīga un nenoliedzami patriotiska gaisotne visapkārt, kas uz brīdi liek sajusties kā kaut kam stiprākam, lielākam un vienotam - tieši tā ir sajūta, kas aicina piedalīties šajos svētkos jebkādā noguruma pakāpē un pat sliktos laika apstākļos. Nenoliedzami skaists pasākums, kuru reizi dzīvē ir vērts izbaudīt katram, īpaši, ja ir iespēja būt dalībniekam un piedzīvot, kā koncerta izskaņā koris priekā gavilē!” sacīja Evita Melluma no Priekules vidusskolas kora.
„Man šie bija ceturtie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki kā kora diriģentei. Jau pirmajā mēģinājumā sapratu, cik kori labi sagatavoti svētkiem, cik labi skan, cik cēli dzied jauktie kori nenoliedzami grūto dziesmu „Stūru stūriem tēvu zeme”! Kā dziedātāji smeļ spēku un vairo labestību, saplūstot skaistajās dziesmās. Man patiess prieks, ja izdevās un bija vērts, kā mani koristi teica. Man prieks, ja sajutāt kā dziesmas skan, dziedot ar sirdi un patiesām emocijām, Man prieks, ka aizvedam šo burvīgumu mājās un dāvinām to tālāk. Burtiski burvīgs burziņš - šie skaistie svētki!” tā par izskanējušajiem svētkiem saka Priekules vidusskolas skolotāja, kora vadītāja Agrita Hanzovska.
Purmsātu internātpamatskolas mūzikas un deju grupa, 13 bērni, piedalījās projektā „Mēs rakstām sevi Dziesmu svētkos”, un iespēja piedalīties lielajos svētkos, dodot tiem savu artavu, bija liels notikums. Skolotāja Liena Braže pastāstīja, ka daudzi no viņiem Rīgā bija pirmo reizi, tāpēc visu, ko mācēja, darīja ar centību un prieku. Viņiem bija gandarījums par to, ko labi prot parādīt citiem, par skatītāju atsaucību un cilvēku laipnību, tāpēc visi jutās priecīgi un apmierināti. Bērni saskārās ar daudz ko jaunu un vēl nepiedzīvotu: tas bija brīnums par to, cik liela Mežaparka estrāde un cik daudz uz tās dziedošu bērnu koncerta ģenerālmēģinājuma laikā, cik daudz cilvēku Rīgā un visos pasākumos, cik neparasti parkā darbojas mīmi, cik nekad vēl nebaudītu našķu, kārumu un atrakciju „Lido” kompleksā! Un kur nu vēl iespēja dziedāt kopā ar Andri Ērgli noslēguma koncertā! Piedalīšanās radošajās darbnīcās un svētku dalībnieku gājienā, fotografēšanās Vērmanītī, interese par Brīvības pieminekli, iespēja spēlēt kājminamās klavieres un lielās stabules Bastejkalnā - tas viss veidoja krāšņu un bagātu emociju buķeti triju dienu garumā.
Svētkos piedalījās arī trīs folkloras kopas. Priekules vidusskolas folkloras kopas „Priecele” vadītāja Ruta Oknere dalījās atmiņās par saviem pirmajiem Dziesmu svētkiem, kad 1972.gadā mācījusies Rīgas Pedagoģiskajā skolā un bijusi viena no 6 meitenēm, kas tērpušās studentu celtnieku vienību formā un rībinājušas mazas, zaļas bundziņas, aicinot uz Mežaparka lielās estrādes skatuves visus skolēnu pūtēju orķestrus. Pēc tam arī sākusies kādreiz populārā kustība: bundzinieču grupu veidošana. Skolotāja piedalījusies daudzos Dziesmu un deju svētkos, un šoreiz kopā ar savām meitenēm paspējusi ne tikai uzstāties folkloras kopu pasākumos, bet arī noskatīties pūtēju orķestru defilē programmu un aizbraukt uz jūru. Skolotāja paslavēja ”Prieceles” dalībnieces, kurām esot ļoti pareiza attieksme: viņas vēlas visur piedalīties, domā, kā pilnveidot darbošanos, jo uzstājoties varētu ne tikai dziedāt, bet arī spēlēt dažādus instrumentus, un par iespēju piedalīties lielajos svētkos visas ir ļoti, ļoti priecīgas.
Gramzdas pamatskolas folkloras kopas „Jumītis” dalībniece Signe Palubinska, uz jautājumu, kas svētkos paticis vislabāk, atbildēja, ka tā ir lielā kopības sajūta un iespēja iepazīties un parunāties ar citiem jauniešiem. Signei svētku laikā noderēja arī angļu valodas zināšanas, jo vairakkārt bija izdevība un vajadzība sniegt īsu informāciju, ja ar kādu jautājumu pie jumīšiem vērsās ārzemju tūristi, kurus Rīgas centrā varēja satikt ik uz soļa. Meitenei izdevās komunicēt un pēc tam uzņemt selfijus ar cilvēkiem no Dienvidāfrikas Republikas, Kanādas, Indijas, Amerikas, Lielbritānijas un Austrālijas. Pat Vērmanītī nejauši satiktā pašmāju seriāla „Ugunsgrēks” varone Zentiņa neatteica kopā ar Signi nofotografēties.
Kopas dalībniekam Normundam atgadījās pavisam neticams piedzīvojums Brīvdabas muzejā: ieraugot karogu ar uzrakstu „Gramzda”, sasveicināties pie bērniem atnāca kāda ārzemju latviete, kurai mamma reiz dzīvojusi Gramzdā, bet viņa pati jau dzimusi Austrālijā. Runājot tālāk, atklājās radu raksti: viņa bija Normunda radiniece, un abi te satikās pirmo reizi! Bet Sendija Borisa bija sajūsmā par visu piecās dienās piedzīvoto un redzēto un teica, ka tas bija vienreizēji, burvīgi, kolosāli, brīnišķīgi!… Bet visvairāk priecē meiteņu atziņa, ka tautastērps, kuru pēc parastām uzstāšanās reizēm gribas ātrāk novilkt, šoreiz nebija traucēklis, bet uzmanību veicinošs līdzeklis, kurš izcēla viņas, pievērsa garāmgājēju uzmanību un reizē radīja lepnuma un piederības sajūtu savai zemei un gandrīz 38 tūkstošus lielajam svētku dalībnieku pulkam.
Kopas vadītāja Skaidra Klasiņa Dziesmu svētku gaisotni bauda jau kopš 1967.gada, tomēr izjustās emocijas vienmēr esot tādas, it kā būtu pirmoreiz: „Nenoliedzami tā ir ne ar ko nesalīdzināmā kopības sajūta, daile dziesmās, mūzikā, dejā, tautas tērpos un jauniešos. Brīva atmosfēra un cilvēku atbalsts. Svētku dalībnieku gājiens kā tik spēcīga tradīcija, kuru noteikti neviens nespēj atcelt.”
Arī „Jumīša”, tāpat kā „Traistēnu” un „Prieceles” bērni piedalījās ne tikai lielajās folkloras kopu programmās „Riti raiti” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 8.jūlijā un Vērmanes dārzā 9.jūlijā, folkloras kopu koncertā „Rotaļu raksti” laukumā pie Brīvības pieminekļa 10.jūlijā, bet arī ielu koncertā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā kopā ar „Prieceli”11.jūlijā. Šajā vietā notika arī „Rīgas Puķu balle 2015”, tāpēc bērni apskatīja floristu plenērā radītos darbus, izstaigāja palmu un eksotisko augu mājas, bet pēc tam par pašu nopelnīto naudu, pavasarī lasot akmeņus, devās no sirds izpriecāties uz „Līvu Akvaparku”. Bērni pirmo reizi arī pabija un ar tautasdziesmām piedziedāja Viestura dārzu jeb Dziesmu svētku parku, kas veidots par godu Dziesmu svētku simtgadei un kurā skatāmi izcilu latviešu komponistu bareljefi, kā arī metālā iekalti Baumaņu Kārļa radītās himnas vārdi „Dievs, svētī Latviju!”, kuri šajā vietā tika izdziedāti ar pavisam citādām izjūtām. Mazliet pabailīgas, bet tomēr brīnišķīgas sajūtas visiem bija, ar stikloto liftu paceļoties viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija 26.stāvā un saulainajā dienā uz Rīgu paveroties gandrīz no mākoņu augstuma.
Krotes pamatskolas folkloras kopa „Traistēni” pavasara skatē kļuva par pirmās pakāpes laureātiem, tāpēc arī viņi svētkos bija noslogotāki, jo 9.jūlijā bija gods uzstāties folkloras kopu uzvarētāju koncertā „Gudru ņēmu padomiņu” Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, kurā bija tik svinīga gaisotne un tāda atmosfēra, ka „Traistēnu” varenajām dziedātājām un viņu skolotājai tirpas vien skrējušas no saviļņojuma. Bet 12.jūlijā traistēni kopā ar vēl 800 citu kopu dalībniekiem dziedāja svētku noslēguma koncertā Mežaparka estrādē.
„Traistēnu” vadītāja skolotāja Līga Strēle, jautāta par izjustajām emocijām svētku laikā, atbildēja, ka prātā visvairāk paliks prieks, nogurums un pacilātības sajūta. Tā būs vienotības izjūta noslēguma koncertā Mežaparka estrādē, kad visi sadevās rokā, vienalga, savējais vai nepazīstamais - visi kā viena liela, plūstoša, dziedoša upe. Bērni ar piedzīvoto ļoti apmierināti, darīja visu, kas jādara. Pat pēc plašās rotaļprogrammas pie Brīvības pieminekļa, kad gan jau no paša rīta, gan koncerta laikā lija lietus un varēja iebilst - nē!, viņi visi devās uz Saulkrastiem. Jā, lija lietus, bija vējā bangojoša jūra baltām viļņu cepurēm, un bija dziedoši bērni jūras malā. Skolotāja Līga teica: „Jutāmies kā īsti latvieši! Īsta, liela, vienota dabas, dziesmas un savas tautas varenība!”
Un, kad es to rakstu, man acīs kārtējo reizi ir saviļņojuma asaras. Klausoties teiktajā, sajutu pacilātību un gandarījumu arī visos pārējos, kuri dalījās savās emocijās un domās par svētkos piedzīvoto. Pati esmu divu lielo dziesmu svētku dalībniece un jau trešo reizi līdzdalībniece skolēnu svētkos, taču izjūtas un emocijas ir tikpat svaigas kā rasainā rītā mežmalas pļavā plūkts smaržīgu ziedu pušķis… Par gara gaišumu, kas ir mūsu Latvijas bērnos un jauniešos, par negurstošo pacietību, kas ir viņu skolotājos, šo gaišumu radot. Par cilvēkiem, kuri ar prieku nāk šo gaismu saņemt un vairot. Par visiem, visiem, kuriem Dziesmu svētki sirdī dzīvo. Par mazu, bet stipru, sīkstu tautu, no kuras mēs nākam ar dziesmu un ar dziesmu ejam rītdienā.
„Priekules Novada Ziņu” pārstāve XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, Maija Bungše
FOTO