Cilvēki novadā

Ziemassvētku miers lai katrā namā

Ziemasssvētkos ģimene viesiem novēl būt kopā ar saviem tuvajiem, mīļajiem un lai Ziemassvētku miers, saticība un mīlestība ienāk katrā namā.

Par tradīciju kļuvusi mūsu ikgadējā pirmssvētku ciemošanās pie novada ģimenes, lai vairāk uzzinātu par to, kā viņi pavada ikdienu, kā gaida svētkus un kā kopīgi tiek galā ar visiem dzīves pagriezieniem. Šogad uzrunājām mazgramzdniekus - Siseņu ģimeni - tēti Andri, mammu Mārīti, dēlus Kārli, Dāvi un Kristapu, kā arī mazo māsiņu Montu.

Mamma uz pilnu slodzi

Ģimenes runātāja, kā pati apstiprina, ir Mārīte, kura ik pa laikam pārjautā vīram par teiktā atbilstību esamajam. Jautāti par savas kopdzīves sākumu, abi nosaka, ka tā vienkārši sanācis. “Satikāmies un sadejojāmies kādā Līgo ballē Gramzdā,” saka Mārīte. Un šogad pāris nosvinējis jau 15 gadu laulību jubileju. Pēc kāzām Siseņu ģimene iegādājusies plašu māju Andra dzimtajā Mazgramzdā, kuru nu apsaimnieko lielā ģimene. Mārīte ar aizrautību stāsta, ka savu ikdienu pilnībā velta bērniem: “Man ir laiks un pienākums ieguldīt viņos pēc iespējas vairāk, tikai no vecākiem atkarīgs, kāds pamats ielikts bērnos. Man patīk būt pilnas slodzes mammai!” Mamma ļoti priecājas un ir lepna par saviem bērniem, kuri ir patstāvīgi. Lielu prieku sagādā mājturības stundās dēlu izgatavotās lietas, piemēram, gaļas dēlītis, paliknis, dekori vai citas no koka pagatavotas lietiņas, kuras ikdienā tiekot arī lietotas.

Visi Siseņu puikas apmeklē Priekules vidusskolu un Mūzikas un mākslas skolā apgūst kādu no mūzikas instrumentiem – vecākais dēls Kārlis šajā mācību gadā absolvēs saksofona apguves klasi un plāno arī turpmāk spēlēt Mūzikas skolas orķestrī. Dāvis, mammas mudināts, apgūst vijoles spēli, bet otrklasnieks Kristaps nupat sācis mācīties akordeona spēles pamatus. Arī mazā Monta ar steigu iejaucas sarunā un stāsta, ka reiz spēlēs klavieres.

Svētkos vienmēr kopā

Gada nogales svētkus ģimene vienmēr svin kopā, citreiz ciemos sabrauc visa lielā radu saime. Ģimenei esot visietilpīgākā viesistaba, tādēļ sanākšanas notiekot tieši Andra un Mārītes mājās. Jautāti par vēlamajām dāvanām svētkos, arī vecāki saausās, jo skaidrs, ka dāvanas vēl nav sagādātas, arī Ziemassvētku vecītim neviens nav rakstījis, tomēr sarunā bērni piebilst, ka svētkos vēlas saņemt kādu jaunu rotaļlietu un konfektes.

Tētis Andris nāk no lielas, sešu bērnu ģimenes, šķiet, ka tieši tas nav traucējis viņu kopīgam lēmumam savā ģimenē pieņemt audžumeitu Montu. Četrgadniece Siseņu ģimenē ienākusi būdama vien pāris mēnešus veca un puikas atzīst, ka nekad nav bijuši pret māsiņu ģimenē. Vakara gaitā rodas jautājums, kurš tad ģimenē ir galvenais un šķiet, ka visi puikas vienā balsī saka: “Monta!” Mazā māsiņa ir aktīva, mazliet kautrīga un ik palaikam viņa mīļi iekārtojas mammas klēpi un to samīļo.

Katram sava aizraušanās

Par būtiskākajiem lēmumiem ģimenē atbild Andris, kurš ir arī mednieks un, kā apgalvo Mārīte, pats arī labprāt un garšīgi pagatavo nomedīto. Nesen medību aktivitātēs par dzinēju iesaistījis arī vecāko dēlu Kārli. Puisim patīk būt pie dabas un arī savu nākotnes profesiju viņš labprāt saistītu ar mežzinībām.

Ikdienā Andris strādā brāļa Arvīda fermā un veic dažādus remontdarbus. Savukārt  mamma Mārīte nu jau sešus gadu vada Svētdienas skolu Priekules baptistu draudzē. Mārīti vēl jaunu meiteni ar draudzi iepazīstinājusi Andra mamma Zenta. Pirmdienu rītus Mārīte pavada draudzes Māmiņskolā, kura devusi lielu atbalstu pašai: “Ikviena mamma, kura jūt, ka viņai nepieciešams atbalsts, padoms vai reāla palīdzība var droši nāk un pievienoties mūsu nodarbībām.” Tāpat Mārīte kopā ar Māmiņskolas meitenēm gatavo Adventa vainadziņus ikgadējam labdarības tirdziņam Priekules Kultūras namā.

Līga Svara un Inga Dārzniece