Cilvēki novadā

Viens par visiem- visi par vienu!

Ikviens glābējs apzinās, ka šis darbs nav paveicams vienam, jābūt vienotai komandai.

 17.maijā atzīmējam Ugunsdzēsēju un glābēju dienu, šogad atzīmējot Latvijas ugunsdzēsības 150.gadadienu un 12.maijā Liepājas olimpiskajā centrā notika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) svinīgais apbalvošanas pasākums. Pasākuma ietvaros tika pasniegti VUGD apbalvojumi labākajām Kurzemes reģiona brigādes amatpersonām, nodarbinātajiem, veterāniem un sadarbības partneriem, 226 personām tika apbalvojumi “Jubilejas goda zīme “Latvijas Ugunsdzēsībai – 150””, Goda raksti,  Pateicības un medaļas “Par drosmi”. Jubilejas goda zīmi saņēma arī četri Priekules posteņa vada komandiera vietnieki Arvīds Sisenis, Aigars Rozentāls, Gunārs Juzups un Ainars Ziņģenieks. Pašvaldības priekšsēdētāja Vija Jablonska svētku pasākumā šiem vīriem pasniedza Priekules novada pašvaldības Atzinību par drosmi un profesionalitāti ugunsdzēšanas un glābšanas darbos.

Svētku reizē devāmies ciemos uz Priekules posteni, kurā četrās maiņās strādā 13 vīri. Iepriekš sarunātajā laikā, esam klāt, tomēr izrādās, ka tik vienkārši pie vīriem melnajos tērpos nemaz nevar tikt. Durvju zvanam nozvanot, mūs sagaida vada komandiera vietnieks vaiņodnieks Ainars Ziņģenieks. Postenī satiekam arī ugunsdzēsēju glābēju (autovadītāju) vaiņodnieku Gundaru Šīmani un mazgramzdnieku ugunsdzēsēju glābēju Gunti Siseni, kurš darbu dienestā uzsācis tikai pirms nepilna gada.

Aicinām glābējus pastāstīt, kā katrs no viņiem sācis savu darbu šinī profesijā. Sarunas sakumā vīri šķiet mazliet kautrīgi - pavisam netipiski savai darba specifikai. Visas sarunas laikā jūtams, ka Ainars uzņemas vadību un ne jau velti tieši viņš ir vada komandiera vietnieks. Ainars pastāstīja, ka jau skolas gados  piedalījies tolaik notiekošajās ugunsdzēsēju sacensībās, un draugs Mārtiņš, kurš bijis ugunsdzēsējs, piedāvājis strādāt šeit. Darbs iepaticies un nu jau dienestā aizvadīti 18 gadi. Arī Guntis atzīst, ka absolvējot skolu vēlējies mācīties par glābēju, tomēr šis darbs pie viņa „atnācis” pavisam nesen. Gundars, kurš šajā profesijā nostrādājis 15 gadus nosmej, ka citu darbu viņš nemaz nedrīkstot darīt, jo 17.maijā, kad atzīmējam Ugunsdzēsēju un glābēju dienu, viņam esot dzimšanas diena.

Disciplīna ikdienā

Ugunsdzēsējiem darba režīms ir diezgan saspringts, tas ir stereotips, ka dežūras laikā glābēji to vien dara kā guļ līdz izsaukumam. Protams, esot brīži, kad izdodas atpūsties, maiņa sākas ar saskaņotu darba grafiku, no rīta tiek veikta tehnikas apkope un remonti. Pēcpusdienā notiek apmācības par dažādām tēmām – tehniskām lietām, ūdens tilpumiem, dažādiem terminiem, glābšanas darbiem uz ūdens, dzēšanas darbiem skolās, bērnu dārzos, teātros, ceļu satiksmes negadījumiem, elpošanas aparātiem un citām tēmām. Katru mēnesi notiek arī pārbaudes darbi, bet gada beigās - lielā pārbaude. Tā, ka mācīties sanāk visu laiku, nosaka Ainars. Vīri uzsver, ka nepatiess ir arī stereotips, ka ugunsdzēsēji uz ugunsgrēku brauc bez ūdens. Cilvēki neizprot dažādas lietas, piemēram, jaunākajai mašīnai tilpums ir trīs tonnas, tādu ūdens daudzumu var izliet pusotrā minūtē.

Darbā gadās arī kuriozi

Runājot par smagākajiem atgadījumiem glābēju profesionālajā darbībā, Ainars atceras, ka pirms aptuveni desmit gadiem novadā bijis liels ugunsgrēks, kurā bojā aizgājuši četri bērniņi. Viņam tas bijis īpaši smagi, jo tajā laikā pašam auguši mazi bērni. Tāpat viņš atzīst, ka vairumā negadījumu nākas strādāt kā psihologam un morāli atbalstīt nelaimē cietušos. Vislielākais gandarījums glābējam esot par no sirds pateikto paldies un sirsnību.

Ainars stāsta, ka vada komandiera vietnieks negadījuma laikā atbild par visiem apkārt esošajiem, kolēģiem, policistiem, arī ātrās palīdzības darbiniekiem.

Tomēr kā jau ikvienā profesijā, arī tik nopietnā, kā glābējs, gadās pa kuriozam. Guntis stāsta, ka savu dienestu iesācis visai neparasti, jau pirmajā dienā bijis izsaukums uz degošu stārķa ligzdu. Savukārt Gundars atceras gadījumu, kad kādu vakaru tikuši izsaukti uz skolu, kurā bērniem noticis klases vakars, par iemeslu bijis tas, ka spēlējot paslēpes kāds jaunietis mēģinājis paslēpties aptuveni desmit centimetru platā spraugā starp krāsns mūri un sienu. Paslēpties gan izdevies, tomēr ārā puika saviem un klasesbiedru spēkiem vairs nav varējis tikt. Ar glābēju palīdzību jaunietis ticis brīvībā.

Ugunsdzēsēji kā universālie kareivji

Dienestā esošo darba grafiks ir specifisks - vienu diennakti dežūrā, bet trīs brīvas, tādēļ, kā stāsta glābēji, gandrīz visiem Priekules posteņa darbiniekiem esot arī otrā darba vieta. Cik zināms neskatoties uz smago un dzīvībai bīstamo darbu atalgojums ir tāds, kāds ir. Ugunsdzēsēji glābēji ne tikai dzēš ugunsgrēkus, bet likvidē ķīmisko avāriju sekas, veic cilvēku glābšanu ugunsgrēkos, ceļu satiksmes negadījumos, ēku nogruvumos, dabas stihijās un uz ūdens, glābj arī dzīvniekus. Viņi sadarbojas ar policiju, neatliekamo medicīnisko palīdzību un citiem dienestiem.

Uz jautājumu, kādam cilvēkam jābūt, strādājot par glābēju, vīri zina: „Noteikti ar labu izdomu un vadības spējām.”

Drīz izlaidumu laiks un varbūt kāds vēl nav izdomājis kādu profesiju apgūt. Ugunsdzēsēja profesiju Latvijā var apgūt trijās mācību iestādēs - Saldus Profesionālajā vidusskolā ir iespēja apgūt izglītības programmu „Ugunsdrošība un ugunsdzēsība” jau pēc 9.klases. Pēc vidusskolas jaunieši var iet studēt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, kas ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta padotībā, pilna laika klātienē un nepilna laika neklātienē notiek studijas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā „Ugunsdrošība un ugunsdzēsība”. Savukārt  Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātē studiju programmā „Ugunsdrošība un civilā aizsardzība” ir iespējams studēt pēc koledžas absolvēšanas, studiju ilgums šajā 2.līmeņa profesionālo studiju programmā ir 1,5 gadi.

Līga Svara un Inga Dārzniece