Cilvēki novadā

Vienmēr kustībā!

Slimnīcas Galvenā māsa ir persona, pie kuras vēršas darbinieki jebkurā ar darbu saistītā jautājumā.

Priekules slimnīca uzbūvēta un nodota ekspluatācijā 1959.gadā ar 80 gultas vietām. Pirmais tās galvenais ārsts bija Raimonds Ķikuts, viņš arī sekoja būvdarbiem un piedalījās slimnīcas atklāšanā. Pirmsākumos slimnīcā strādāja 105 darbinieki. No slimnīcas pirmajām dienām Priekules slimnīcā savu mūža darbu jau 58 gadus veic tās Galvenā māsa Irēna Grāve.

Pie pacientiem zirga pajūgā

Irēna nāk no Gaviezes, kur viņas mamma strādājusi saimniecībā un veikusi dažādus darbus. Savai meitai vēlējusies labāku dzīvi un ieteikusi iet mācīties medicīnu, lai nebūtu jāstrādā lauku darbi. Tā arī noticis un 1957.gadā, pēc Liepājas feldšeru skolas absolvēšanas, viņas ceļi atveduši uz Priekuli, kur nozīmēta strādāt ambulancē par feldšeri, turpat piešķirta neliela istabiņa dzīvošanai.  Divus gadus vēlāk, kad  Priekulē uzbūvēta un atvērta jaunā slimnīca, Irēna sākusi darbu kā Galvenā māsa. Šajā postenī jauno, apķērīgo meiteni ieteicis galvenais ārsts R. Ķikuts. Slimnīcas atvēršana bijis liels pasākums, kas atzīmēts skolas telpās un Irēna stāsta, ka atklāšanas vakarā visi skrējuši uz slimnīcu, lai sveiktu pirmo jaundzimušo - puiku.

Irēnas kundze pastāstīja, ka strādāt sanācis ne tikai ambulancē, bet bijis jādodas arī pie slimniekiem mājas vizītēs, pie kuriem nācies doties zirga pajūgā. Ātrās palīdzības rīcībā tajos gados bijis tikai asinsspiediena mērāmais aparāts, nestuves, saites un šinas. Irēnai spilgti atmiņā palicis negadījums uz kāda lauka, kurā sprādzis pēc kara palicis lādiņš un ievainoti cilvēki. Jaunai meitenei ievainotie bija no lauka jānones un jāsniedz pirmā palīdzība. “Šādā brīdī emocijām nav vietas, jāstrādā,” nosaka Irēna.  Atmiņā palicis arī kāds jauks brīdis, kad nācies vienai pieņemt dzemdības mājās, kas bijis liels pārdzīvojums, piedzimis veselīgs puika. Feldšerītēm pie slimniekiem dienā nācies doties pat trīs reizes, lai iespricētu zāles, jo slimnīcas nebija. Mediķe stāsta, ka darbus darījusi bez kurnēšanas un dažkārt arī vairākas maiņas pēc kārtas, viņa atzīst, ka bez ģimenes atbalsta nebūtu varējusi strādāt ar pilnu atdevi. Priekule meitenei no laukiem likusies liela pilsēta un to iemīlēt viņai likuši šeit pavasaros ziedošie ķirši. Šeit arī sastapts topošais vīrs un piedzimušas divas meitas. Vecākā meita Anita, kura dāvājusi vienīgo mazmeitu Aneti, jau vairākus gadus strādā Liepājas universitātē. Savukārt meita Zanda gājusi mammas pēdās un ir neirologs, strādā Rīgā par virsārstu Latvijas Jūras medicīnas centrā. Mazmeita Anete arī pievērsusies medicīnai un Gaiļezera slimnīcā strādā kā ārsts - rezidents, ar laiku cer iegūt dermatologa kvalifikāciju.

Aicina jauniešus iepazīt mediķa darbu

Gadu gaitā gultu skaits slimnīcā palielinājies līdz 175, iestādē strādājuši vairāk par 240 darbiniekiem, dzemdību nodaļā dzimuši ap 700 jaundzimušajiem gadā. Darbs ritējis ķirurģijas, ginekoloģijas, terapijas, infekcijas, bērnu, dzemdību nodaļās. Uz doto brīdi šeit strādā ap 70 darbinieku. Slimnīcas telpās darbojas Dienas stacionārs ar traumpunktu, pilnībā aprīkota laboratorija, operāciju zāle, kurā piecas dienas nedēļā notiek plānveida un maksas operācijas, darbojas ķirurgi un ģimenes ārsti. Saglabāta arī Intensīvās terapijas palāta un ikdienā ap 20 cilvēkiem atrodas Ilglaicīgās sociālās aprūpes un rehabilitācijas nodaļā. Irēna stāsta, ka ginekoloģisko operāciju skaits Priekulē ir viens no lielākajiem valstī.

Šajos darba gados Irēnai nācies apgūt daudz jauna un šobrīd viņas darba pienākumos ietilpst gan grafiku sastādīšana un algu aprēķināšana, gan citi personāla vadītāja pienākumi. Šķiet, Irēnas kundze ir nepārtrauktā kustībā un kā viņa pati atzīst, ka nav mājās sēdētāja: “Man vienmēr jābūt kustībā.”

Jauniešiem, kuriem šķiet, ka varētu kļūt par medicīnas darbinieku, vispirms jāsāk ar to, ka jābūt pārliecībai un vēlmei palīdzēt cilvēkiem. Tos, kuriem ir interese par medicīnu, Irēna laipni aicina, iepriekš piesakoties, uz Priekules slimnīcu, lai iepazītos ar šo profesiju.

Runājot par profesijas izvēli, Irēna atzīst, ka savu darba aroda izvēli viņa nenožēlo. “Jauniešiem šajā modernajā laikmetā ir dota vienreizēja iespēja, viņiem tikai jāatrod tas īstais un pareizais ceļš, mums tādu iespēju nebija,” nosaka Irēna.

Līga Svara un Inga Dārzniece