Cilvēki novadā

Izmantojot katru iespēju

Ivars par savu darbu stāsta ar smaidu un entuziasmu.

Aprīļa vēsajās dienās vēlamies, lai mājās ir silti un omulīgi, tādēļ, kā teiktu Emīls: „Galvenais, lai kājas siltas!” Šomēnes uz aicinājumu nelielai intervijai atsaucās Priekules pagasta „Upmaļu” mājās dzīvojošais Ivars Eidiņš- profesionāls amatnieks un skroderis, kura pamata nodarbošanās ir čību darināšana.

No traktorista par skroderi

Jautāts pēc īsa pārstāsta par savu dzīvi, Ivars neizplūst garos teikumos: „Esmu dzimis Jelgavā, bērnība aizvadīta Siguldā, vēlāk dzīves ceļš aizvedis uz Daugavpili.” Tieši Daugavpilī 90. gados apgūts skrodera amats un sācis strādāt par vīriešu skroderi artelī. Vēlāk Daugavpils teātrī šuvis interesantus un sarežģītus  vēsturiskus tērpus teātra izrādēm. Savu darba dzīvi gan tagadējais amatnieks sācis kā traktorists, tomēr rokas trauma liegusi smagu darbu turpināt. Tā kā ģimenē ikviens pratis darboties ar šujmašīnu, Ivars secinājis, ka skrodera amats būtu kā reiz. Jau jaunībā darbojies ar šujmašīnu, lai darinātu sev un skolas biedriem tolaik tik populārās kļošenes, kuru staru platums sasniedzis pat pusi metra. Skroderis atceras, kad modē parādījušies džinsi, tad vairumā nācies šūt gan bikses, gan džinsu svārki sievietēm.

Neatgūtās vectēva mājas Kurzemē

Ivars atceras, ka bērnībā pāris reižu viesojies Virgas pagastā, lai apciemotu savu vectēvu. Vēlāk gribējis atgūt senču mājas, tomēr tas nav izdevies, jo mājas bijušas pārdotas. Ar ģimeni iegādāta māja netālu no Priekules robežas uz Vaiņodes pusi. Amatnieks, kā sevi tagad dēvē pats Ivars, ir ļoti priecīgs par noskatīto vietu: „Netālu pilsēta, bet tomēr lauki.” Paši audzē lopus, pie mājas atrodas plašs dārzs, pārējo iztikai Ivars nopelna tirgojot sevis darinātās čības. Šādi izaudzināti četri dēli un sagaidīti pieci mazbērni, ar kuriem tikties sanākot ļoti reti, jo citi ar nu jau savām ģimenēm ārzemēs, bet citi - Daugavpilī.

Skroderim ļoti patiktu ceļot, ja vien tas būtu iespējams. Viņš stāsta, ja jaunībā ar velosipēdu apceļota vai visa Latvija, tās ievērojamākie tūrisma objekti: „Ceļasoma mugurā, ritenim virsū un aiziet!” Veloprieks viņā mājo vēl līdz šim, tādēļ visā Liepājas rajonā nereti Ivars redzēts ar velosipēdu un čību stenda uz tā. Par ceļošanu, kuru atceras no jaunības dienām viņš stāsta ar lielu aizrautību. Braukt mājās no Padomju laika armijas dienesta, viņš izvēlējies ar vilcienu mēneša garumā, tādējādi apskatot vai pusi Krievijas: „Kā lai neizpeldas Baikālā, ja tam brauc  garām? Kā lai neapmeklē krāšņās celtnes?”

Darina čības- Latvijā izturīgākās

Ivaru neviens darbs nebaida un pēc klientu pieprasījuma var uzšūt jebko. Jautāts par darināto čību skaitu, Ivars stāsta, ka dienā, neko citu nedarot, var uzšūt līdz pieciem pāriem. Viņa čības ir mīksti un viegli apavi, kuri paredzēti valkāšanai iekštelpās - tām ir jābūt izturīgām, praktiskām un tai pašā laikā pievilcīgām. Istabas apavi top dažāda izmēra, gaumes, krāsas, modeļa un cenu līmeņa. Amatnieks sevis darinātās ar lepnumu dēvē par stiprākajām Latvijā. Amatnieks stāsta, ka pēc pasūtījuma var pielāgoties ikvienai klienta vajadzībai un vēlmei, piemēram, izvēlēties noteiktu modeli un materiālu, izgatavot čības konkrēta cilvēka kājas izmēram vai formai. Var uzšūt čību komplektu pirtij vai uztaisīt tās kā gaumīgu mājas dekoru - amatnieka iespējām un darināto čību pielietojums ir praktisks un plašs. Ivara darinātās čības ir sastopamas daudzās Kurzemes iedzīvotāju mājās, tās aizceļojušas arī uz Vāciju, Krieviju un Angliju. Čības var iegādāties pie amatnieka mājās.

Līga Svara un Inga Dārzniece