Cilvēki novadā

Ieraudzīt noderīgo

Liene ik gadu meklē idejas, kā Ziedošos velosipēdus atkal padarīt jaunus un interesantus.

Kopš 2009.gada, kad izveidots Priekules novads, ikviens pagasta centrs paliek arvien sakoptāks. Novada iedzīvotāji un viesi var novērtēt to, kā gadu laikā mainās un arvien skaistāka kļūst mūsu novada pilsēta - Priekule.

No 2011.gada par Priekules pilsētas daiļdārznieci strādā Liene Rihtere, viņas spilgtākās idejas kā, piemēram, Priekules ziedošie velosipēdi jau zināmi plašākā apkārtnē.

Vecmāmiņas iedvesmota profesija

Kā stāsta Liene, šis darbs viņu „atradis”, kad novada vadība pilsētā meklējusi cilvēkus, kuriem ir pietiekamas zināšanas, lai kopīgiem spēkiem sakoptu un baudāmāku veidotu jaunizveidoto novada centru - Priekuli. Pirms četriem gadiem viņa pieņēmusi šo darba izaicinājumu.

Liene stāsta, ka par šīs profesijas izvēli pat vidusskolas laikā vēl nav domājusi, tomēr savas vecmāmiņas, kurai, kā saka Liene, bijuši “zaļie pirkstiņi”, iedvesmota, viņa iestājusies un absolvējusi Bulduru lauksaimniecības vidusskolu kā parka dārznieks. Pēc skolas beigšanas, Liene devusies bērnu kopšanas atvaļinājumos un tagad no mācībām brīvajās dienās viņas palīgi ir dēls Helmuts un meita Līva.

Pirmais daiļdārznieces uzdevums bijis sakopt novada pašvaldības administratīvās ēkas priekšpusi, kas, viņasprāt, izdevies daudz labāk, kā sākotnēji ticis plānots.

Kā mums, tā, iespējams, daudziem iedzīvotājiem kādreiz radies jautājums, kā radusies ideja par ziedošajiem Priekules velosipēdiem. Liene stāsta, ka līdzīgu, tomēr nedaudz citā izpildījumā, ideju viņa noskatījusi kādā ceļojumā Holandē. Šī ideja „izaugusi” un veiksmīgi savu vietu atradusi šeit. Liene pastāstīja, ka ik gadu cenšas tiem mainīt krāsu un ziedus, lai tie piesaistītu skatienu.

Viņas ideja ir arī iepretī jaunatvērtajam Priekules novada Sociālā atbalsta centram izveidotā „Saules dobe”. Dārzniece vēlējusies, lai tās raksts ir redzams arī skatoties no malas, ne tikai plaknē.

Priekules apzaļumošanai nepieciešamos viengadīgos stādus Liene izvēlējusies iegādāties no novada stādaudzētājiem, bet koki un krūmi apstādījumiem tiek iegādāti Zaļeniekos, kuras produkciju dārzniece slavē. Liene saka paldies vietējiem iedzīvotājiem, kuri dāvina savu stādus pilsētas vajadzībām. Dāvinātie stādi raduši savu vietu lielajā puķu dobē pilsētas centrā pie autobusa pieturas. Viņai ir arī sevis veidota neliela stādu audzētava, kurā savu „uznācienu” gaida vēl augošie stādi, Liene sevis loloto stādiņu dobi sauc par „Bērnu dārzu”.

Patīk viss vienkāršais un dabiskais

Par lielāko ieguldījumu novadam Liene uzskata Ģimeņu dārza izveidi. Tiesa, lai redzētu tā kopainu, būšot jāgaida vēl vismaz pieci gadi. Tomēr, ja viss izdosies, kā plānots, viņa būs patiesi lepna, jo katrs koks tiek rūpīgi izvēlēts ar interesantu lapu krāsu, vainagu, lielumu un kuplumu. Topošā Ģimeņu dārza skici ikviens var apskatīt novada domes administrācijā.

Pilsētas daiļdārzniece ikgadu piedalās arī skaisto sētu vērtēšanas komisijā. „Meklēju vienkāršo,” viņa stāsta, ka katrā dārzā viņa cenšas ieraudzīt tā saimnieku veidoto dvēseli: „Mans ideālais dārzs ir ar dabīgajiem pauguriem un lejām, ar flokšiem un peonijām.” Viņa stāsta, ka pilsētvide tiekot veidota pēc viņas ieskatiem, tomēr uzklausītas tiek arī iedzīvotāju idejas. „Jebkur, kur dodos, cenšos ieraudzīt noderīgo”, tā par idejām un to pilnveidi saka Liene.

Viņa jau šī gada oktobrī būs izplānojusi, ko un kur pilsētā plāno stādīt, lai vēlamo summu varētu ieplānot nākamā gada budžetā. Liene atzīst, ka dārzkopība un plānošana nav lēts prieks, jo plānojot dārzu vai kaut nelielu dobi, ir jāredz, kā tā izskatīsies, kad sazaļos. Tāpat daiļdārznieces pienākumos ietilpst veidot pilsētas noformējumu dažādiem svētkiem un, lai to panāktu, nākas pašai krāsot, līmēt un veidot sevis izlolotās idejas.

Gandarījums par padarīto

Liene atzīst, ka dārza kopšana kā hobijs viņai varētu būt tālā nākotnē, kad ar to nenodarbosies profesionāli, jo nupat pilsētā esot tik daudz stādījumu, ka ikdienā tos grūti paspēt apkopt. Šobrīd viņa ir aktīva VPDK „Duvzare” dejotāja un deju skolotāja Priekules vidusskolā. Tomēr viņa stāsta, ka labprātāk strādā pilsētā par dārznieci un smaidot saka: „Šis darbs nomierina, kur stādu iestādi, tur tas arī paliek un pretī nerunā.”

Visvairāk Lieni skumdina cilvēku attieksme, pavasarī, kad tiek no jauna izveidotas puķu dobes un Ziedošie velosipēdi, jauniestādītie stādi tiek mērķtiecīgi savākti un zied jau citās dobēs. Tomēr šinī jomā izmaiņas manāmas, kopš pilsētā uzstādītas novērošanas kameras, kuras cilvēkus vairāk disciplinē. Nomaļākās pilsētas vietās, kur vairakkārt pazuduši stādi, vairs netiek veikti jauni apstādījumi: „Ir reizes, kad vienā vietā trīsreiz iestādi, tomēr aizejot nākamajā rītā to atkal nav.”

Sarunas noslēgumā Liene atzīst, ka ir gandarīta par savas profesijas izvēli, jo redz, kā viss veidojas un attīstās, un ka viņas darbs rada patīkamas sajūtas ne tikai pašai bet arī citiem.

Līga Svara un Inga Dārzniece