Cilvēki novadā

Dzīve starp ģimeni, draudzi un uzņēmumu

Dzīves gaitā ir daudz dažādu priecīgu notikumu, kurus svinam un kurus līdz sagatavot pasākumu režisori vai profesionāli vakaru vadītāji. Tomēr, kad aizsaulē aiziet kāds tuvinieks, nereti ir grūti un pat neiespējami saņemties, lai  ātrā laikā noorganizētu un izdarītu visu, kas nepieciešams šinī reizē. Ciemojos pie SIA “A.I. KOST” īpašnieka Andreja Kosteļebas, kurš pavisam nesen veiksmīgi uzsācis apbedīšanas biroja darbību Priekulē, tādējādi veicot šo būtisko pienākumu. Šī gada februārī, pilsētas jubilejas reizē, viņš saņēmis apbalvojumu “Atzinības raksts” par jauna pakalpojuma ieviešanu novadā.

Ar ģimenes atbalstu uzsāk uzņēmējdarbību

Andrejs dzimis, audzis un skolojies Priekulē, izmācījies Liepājas Jūrniecības koledžā par stūrmani, bet, pēc pusgada, kas pavadīts jūrā, sapratis, ka vēlas atgriezties mājās, lai šeit dzīvotu, strādātu un veidotu savu ģimeni.

Andrejs stāsta, ka viņa vecāki no Ukrainas ieradušies Latvijā, lai pelnītu: “Tāpat, kā tagad latvieši dodas uz Īriju.” Viņš stāsta, ka regulāri dodas ciemos pie radiem Ukrainā, tomēr jau pēc neilgas prombūtnes jūt, ka gribas uz Latviju: “Man viņa ir dzimtā. Es sevi uzskatu par latvieti.”

Jau 20 gadu vecumā Andrejs nodibinājis ģimeni, tad arī radies jautājums, ko darīt šeit - Priekulē? Nācies strādāt gan celtniecībā, gan autoservisā. Andrejs ar sieviņu Ilzi kādu laiku dzīvojuši pie viņas mammas, kad nejauši nākusi ideja un iespēja izveidot pašiem savu biznesu. Tā radies viņu veidotais apbedīšanas birojs Priekulē, Tirgoņu ielā 3. Andrejs ir pārliecināts kristietis, tādēļ šāda vieda biznesu viņam ļāvuši uzsākt Dieva vārdi: “Pīšļi pie pīšļiem, gars pie radītāja”. Lai sāktu savu uzņēmējdarbību, Andrejs aizņēmies naudu no sava onkuļa, kuru pats vēlāk ņēmis darbā. Viņš arī atzīst, ka bijušas šaubas, vai apbedīšanas biroja pakalpojumam Priekulē būs pietiekami liels pieprasījums. Viņam zināms, ka šāda veida uzņēmējdarbību ne īpaši veiksmīgi vairakkārt uzsākuši citi priekulnieki.

Šobrīd uzņēmums piedāvā pilnu apbedīšanas pakalpojumu klāstu: mirušā sagatavošanu līdz apbedīšanai, miršanas dokumentu noformēšanu, mirušā transportēšanu, bēru ceremoniju un nesēju pakalpojumus, mūziku bērēs, bet biroja telpās uz vietas iespējams apskatīt un iegādāties zārkus, krustus, pārsegus, sveces, ziedus, vainagus un citas nepieciešamās lietas.

Andrejs stāsta, ka nesen sākts arī ražot zārkus, kas ir finansiāli izdevīgāk viņa klientiem. Uz vietas tiek ražoti gan drapēti auduma, gan lakoti koka zārki, greznākie tiekot iegādāti Lietuvā. Tāpat vasaras sezonā firma veic kapu labiekārtošanas darbus, sagādā visus nepieciešamos materiālus. Uzņēmumam plānots iegādāties arī kapakmeņu gravēšanas iekārtu, lai to darītu uz vietas.

Andrejs stāsta, ka dzīve ik pa laikam liekot pārdomāt notiekošo, kad jāglabā kāds tuvinieks vai mazs bērns, ikviens darbinieks to pārdzīvo līdzi. Šādi gadījumi liek domāt par to, ko jūt cilvēki, kuri nopirkuši Andreja sniegto pakalpojumu. “Vislielāko prieku man sagādā tas, ka varu ne tikai apglabāt, bet arī kalpot, klientam dodot mieru,” saka Andrejs un atzīst, ka palīdzēt cilvēkiem grūtās situācijās ir viņa aicinājums.

Viss radīts kopīgā darbā

Šāda veida darbam ir savas īpatnības - nākas strādāt arī naktī, brīvdienu nav, arī telefonam visu laiku jābūt ieslēgtam. Uzņēmēja mērķis ir izveidot savu biznesu tā, lai tas darbotos patstāvīgi un pēc darba laika viņš varētu darīt, ko sirds kāro – ik pa laikam remontēt savu vai kādu citu auto un darboties draudzē, kopā ar ģimeni veidot nometnes bērniem, pusaudžiem un pāriem.

Liels atbalsts viņa darbā ir sieva Ilze, ar kuru kopā tiekot darīti visdažādākie ikdienas darbi: “Viss, kas mums ir, ticis radīts kopā, kopā darīts, kopā būvēts”. Andrejs atzīst, ka sieva ir viņa labākais draugs un laiks kopā ar viņu esot labākais, kas var būt: “Dzīve laulībā iemāca rēķināties ar otru un viņa vajadzībām”. Pārim ir trīs bērni – Filips, Adriana un Gabriels. “Man pietrūkst laika bērniem,” viņš neslēpj.

Līga Svara