Cilvēki novadā

Dzīve saved kopā pareizos cilvēkus

Kad svētki nosvinēti un Jaunais gads sagaidīts devāmies ciemos uz Priekules Kultūras namu, kur jau četrus mēnešus rosās šī nama jaunās saimnieces - priekulnieces Rigonda Džeriņa un Liena Braže.

Darbu maiņa neļauj “iesūnot”

Kultūras pasākumu veidošana un to vadīšana viņām neesot bijusi sveša, jo jau   kopš vidusskolas laikiem vadījušas kultūras pasākumus skolā. Liena atceras, ka bijusi kultūras pasākumu organizatore Priekules vidusskolā un šos pienākumus pēc viņas pārņēmusi Rigonda.

Rigonda pastāstīja, ka viņas darba gaitas mainījušās ik pa desmit gadiem. Dekādi viņa bijusi Priekules slimnīcas darbiniece, kur arī veidojusi dažādus saviesīgus pasākums tās darbiniekiem un viesiem. Tāpat desmitgade aizvadīta strādājot un darbojoties Purmsātu internātpamatskolā, kur kopīgi ar Lienu, kurai ir jau 16 gadu pieredze pedagoga darbā, veidoti dažādi pasākumi bērniem.

Abas kopīgiem spēkiem dibinājušas un četrus gadus veiksmīgi vada deju studiju “Ķiņķēziņi”, kurā dejotāju skaits pieaudzis dubultā līdz teju 50. Ideja par “Ķiņķēziņu” veidošanu Rigondai radusies redzot kādu bērnu deju kolektīva uzstāšanos un saprotot, ka labprāt vēlētos, lai arī viņas mazā meitiņa Marta reiz dejotu uz skatuves, bet Priekulē šādu iespēju nav bijis. “Dzīve saved kopā pareizos cilvēkus,” tā par savu tandēmu saka meitenes. Rigonda veido koncertu programmas un scenārijus, bet Liena izdomā deju soļus un kā pati saka: “Uzgriežu skaļi mūziku, klausos neskaitāmas reizes, domāju un skaitu soļus un tikai tad rodas dejas!”

Kā vienu no pirmajiem lielajiem kopīgi veidotajiem pasākumiem viņas atceras koncertprogrammu “Sasildi Latviju azotē” ar Toma Bokuma un Priekules dziedošo jauniešu piedalīšanos, pēc tam ik pa laikam piekritušas veidot kādu publisku pasākumu.

Arī ar vidējās paaudzes tautas deju kolektīva “Duvzare” izveidi abas ir cieši saistītas, jo tieši pēc Dziesmu un deju svētkiem 2013.gadā radusies doma par kādreizējo dejotāju kopā sanākšanu, lai atkal dejotu kopīgā solī.

Kultūras darbinieces - ar katru šūniņu

Noslēdzoties vasaras sezonai, pelnītā atpūtā devusies ilggadējā Priekules Kultūras nama vadītāja Inguna Zēģelniece. Ņemot vērā iepriekš paveiktos darbus un pieredzi dažādu pasākumu organizēšanā,  viņām ticis piedāvāts saimniekot Kultūras namā. Tā kā abas vienmēr darbojušās tandēmā, arī jauno amatu viņas veic kopīgiem spēkiem – Rigonda darbojas kā Kultūras nama direktore, bet Liena ir nepilnas slodzes mākslinieciskās daļas vadītāja, viņa pati smej, ka joprojām esot “ar vienu kāju te, ar otru – tur”, jo turpina darbu arī kā Purmsātu internātpamatskolas pedagoģe.

Rigonda atzīst, ka lēmuma pieņemšanai par labu nācis arī tas, ka līdz šim Kultūras namā pavadījušas daudz laika – trešdienās un piektdienās darbojoties ar maziem dejotājiem un dramatiskajā kolektīvā, bet svētdienas vakarus pavadot mēģinājumā ar “Duvzari”. Rigonda stāsta, ka pēc desmit gadiem, kuri strādāti ārpus pilsētas, viņai gribējies just, ka vajadzīga pilsētai un darba piedāvājums bijis tieši laikā.

Pirmie darbi, kultūras sezonai sākoties, aizritējuši izskatot pieejamo aprīkojumu un materiāli tehnisko bāzi, kura pieejama Kultūras namā. Pirmo četru darba mēnešu laikā jau organizēti vairāki pasākumi, vestibilā izvietotas norādes uz telpām, izremontēta mazā zāle un sastādīts budžets 2016.gada darbam. Tāpat  pašdarbnieku kolektīviem - sieviešu korim, trim deju studijas “Ķiņķēziņi” grupām un VPDK “Duvzare” iekārtota sava telpa, kura nosaukta par “Labo ideju stūrīti”. Kultūras darbinieces uzsver, ka viņas vēlas panākt, lai ikviens, kurš ienāk šeit jūtas mājīgi un zina, ka ir gaidīts, tādēļ ikdienā šeit skan mūzika un kaut kur čakli rosās arī nama dežurante Gunta Dzintare, kurai meitenes saka lielu paldies par ieguldīto un lielo atsaucību jebkura darba paveikšanai. “Sākumā šķita, ka esam nedaudz pazaudējušās,” neslēpj Liena, un tieši Gunta bijis lielais atbalsts, kurš līdzējis šeit iejusties un saprast, kādā ritmā šeit jāstrādā. Guntu šeit sauc par nama “sirdspukstiem”.

Jāpiebilst, ka vēsture atkārtojas, jo Lienas mamma Vilma Prūse bijusi ilggadēja Priekules Kultūras nama direktore.

Vislielākā balva- ja notic pat pieaugušie

Organizējot pasākumus un veidojot scenārijus nepārtraukti vajadzīgas jaunas idejas un iespējas tās realizēt. Idejas kādai ainai vai daļai no koncerta rodoties dažādos veidos un visbiežāk - negaidīti. Piemēram, vēl pirms Ziemassvētku koncerta “Puteklīšu Ziemassvētki” Rigondai bijis grūti izdomāt, kā to iesākt, reiz, strādājot lielajā zālē viņa pacēlusi galvu, ieraugot Guntu strādājam uz skatuves, šis vadmotīvs tad arī realizēts koncerta sākumā. Mākslinieces priecājas, ka arī pasākuma apmeklētāji noticējuši, ka Gunta tiešām nav paspējusi iztīrīt skatuvi, nevis piedalās uzvedumā.

Kā visgrūtāko uzdevumu viņu darbā meitenes min jauniešu piesaisti Kultūras namam, ko jau pērn mēģinājušas izdarīt veidojot Helovīnu pasākumu. Lielu atsaucību jauniešu vidū tas nav guvis, tomēr bērni bijuši ļoti apmierināti ar dažādajām atrakcijām un iespēju pārģērbties. Pārmetumus par ārvalstu svētku ienākšanu mūsu ikdienā un kultūras pasākumos viņas uztver pozitīvi: “Mēs ieejam pasaulē un pasaule ienāk pie mums,” saka Liena, stāstot arī, ka tie ir visur – gan televīzijā, gan internetā, gan dažādās vides reklāmās: “Mēs nevaram tās ignorēt un jāiet līdzi laikam”. Jau februārī tiks organizēta diskotēka bērniem un jauniešiem ar profesionāla dīdžeja dalību.

Tāpat jaunās darbinieces labprāt mēģinās atjaunot dažādu tematisko saviesisko vakaru tradīciju, un jau Priekules pilsētas 88.dzimšanas dienas pasākuma otrajā daļā paredzēta svētku balle, kura līdz pusnaktij notiks dzimšanas dienas gaisotnē, bet pēc pusnakts – jau Visu mīlētāju dienas noskaņās.

Viņas atzīst, ka, gatavojoties kādam pasākumam, viņas jau domās gādā par nākamo vai pat vairākiem pasākumiem, kuri gaidāmi.

Mācīsimies priecāties

Lielu pateicību abas kultūras darbinieces saka savām ģimenēm, kuras vienmēr ir līdzās, sniedz atbalstu un pat izpalīdzīgu roku, ja tas nepieciešams. Bez savu mīļo atbalsta nebūtu iespējams veikt šo darbu, kurš no cilvēka paņem daudz gan fiziski, gan morāli. Tāpat viņas piebilst, ka Priekulē dzīvo daudz atsaucīgu cilvēku, kas neatsaka savu palīdzību pasākumu veidošanā.

Kultūras nama saimnieces aicina apmeklēt viņu vadīto iestādi jebkurā laikā, lai pārliecinātos, ka lietas šeit notiek un ikviena ideja vai kritika tiek pieņemta, lai pilnveidotu savu darbu un padarītu to par vajadzīgu: “Ja nemākam priecāties par mazām lietām, arī lielās nenes prieku,” saka intervijas varones.

Līga Svara un Inga Dārzniece