Cilvēki novadā

Ar mīlestību cauri visai dzīvei

Ivetai prieks, ka viņas mudināti kopā dzīvojošie pāri nolemj savu kopdzīvi reģistrēt arī oficiāli. 

Ikviens cilvēks savu pirmo dokumentu saņem dzimtsarakstu nodaļā, kuru Priekules novadā kopš novada izveides vada Iveta Juškeviča. Aicinājām Ivetu uz sarunu par to, kā sācies un aizrit darbs šinī amatā, un, mazliet aizdomājoties, viņa pārsteigta saka: „Šogad svinēšu apaļu 30 darba gadu jubileju.” Iveta ir gramzdeniece un 1985.gadā sākusi strādāt Gramzdas pagasta padomē kā sekretāre un civilstāvokļa reģistratore. Dzimtsarakstu nodaļa ir tā vieta, kur juridiski sākas un beidzas katra cilvēka dzīve. Ikvienam ir jāsastopas ar dzimšanas un miršanas reģistrāciju, bet, ja nu cilvēks stājas laulībā, maina vārdu vai uzvārdu, ja tiek atzīta paternitāte vai notiek citi grozījumi viņa civilstāvoklī, tad sastapšanās ar Ivetu esot daudz biežāka.

Par vārda izvēli atbildīgi vecāki

Ivetas darbs saistīts ar visskaistākajiem notikumiem cilvēka dzīvē. Viņa atzīst: „Laimīga ir tā māja, kurā dzirdamas bērnu čalas,” un stāsta, ka pārsvarā bērniņiem tiekot atzīta paternitāte, vecākiem neesot laulībā. 2014.gadā Priekules novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 40 jaundzimušie, no tiem 25 bērniem atzīta paternitāte, 15 bērni dzimuši vecākiem esot laulībā. Novada ļaužu pulku vairojuši 22 puisīši un 18 meitenītes. Runājot par jaundzimušā vārda izvēli, Iveta aicina vecākus apzināties, ka mazuļa vārds būs līdzgaitnieks visam mūžam, tā ir cilvēka identitāte un liela atbildība. Vecāki arvien retāk bērniem dod latviskus vārdus, lielu popularitāti gūst starptautiskie vārdi, kas ir labskanīgi citās valodās. Pirms izvēlēties vārdu bērnam, Iveta aicina painteresēties, kā izvēlētais vārds skan citās valodās, vai kādā valodā tā tulkojums nav rupjš un nepatīkamu emociju raisošs. Septiņreiz nomērīt un vienreiz griezt viņa iesaka vecākiem, kuri prāto saviem bērniem dot seriāla varoņa vai slavenības vārdu. Folkloristi uzskata, ka latviešiem ir jāizvēlas latviski vārdi, kas ir gadu simtos pārbaudīti un vārdu skanējums apveltīts ar īpašu vērtību un noskaņu, jo katrai tautai jānēsā tās nacionālie vārdi.

Priekules novada dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrēti bērni ar tādiem vārdiem kā Emija, Karolina, Kendra, Marko, Klaudija, Jasmīna, Mikaela, Horens, Timotejs, Rendijs, Rasels, Rebeka, Nellija, Adrija Sofija, Karlīna, Rodrigo. Kā arī Katrīna, Ralfs, Reinis, Fēlikss, Dāvis, Rūta, Elizabete, Elīza, Ilze, Miķelis, Roberts, Marta, Miervaldis, Kristiāns, Kristers, Baiba, Jēkabs, Matīss, Artūrs, Miks un Līva.

Reiz, reģistrējot kāda mazuļa dzimšanas faktu, bērnam ticis izvēlēts nedzirdēts vārds, Ivetai jautājot vecākiem, kur sameklēts šis vārds, atbildēts, ka vajagot skatīties seriālus. „Vecāku izvēli respektēju un neatrunāju.”

Aicina reģistrēt savas attiecības

Iveta pastāstīja, ka laulības reģistrācija nav tikai svinīgs pasākums, bet, pirmkārt, valstisks akts. Priekules novada dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrētas 18 laulības, tai skaitā sešas baznīcā. No tiem 13 pāri laulību reģistrēja pirmo reizi. Iveta vēlreiz atgādina, ka noslēdzot laulību, laulātie pēc savas vēlēšanās izraugās viena laulātā pirmslaulību uzvārdu par savu kopējo, līdz ar to pēc laulības reģistrācijas Iedzīvotāju reģistra datu bāzē parādās jaunais uzvārds. Ja jaunais pāris vēlas doties ceļojumā ar aviokompānijām, tad par uzvārda maiņu tās jābrīdina iepriekš, nevis izlidošanas brīdī. 

Pagājušā gada augustā Iveta sadarbībā ar Bunkas kultūras nama direktori Maldu Andersoni realizējušas sen lolotu pasākumu laulātajiem pāriem „Visskaistākais gadalaiks ir Mīlestība”. Pasākuma ietvaros kāzu jubilejas atzīmēja 40 pāri. Aizvadīts jauks vakars, atceroties Mendelsona kāzu maršu, neizpalika tradicionālais „RŪGTS”, atrakcijas un dejošana līdz rīta gaismai.

Ivetas darba gados bijušas Sudrabkāzas, Zelta kāzas, Smaragda kāzas, arī Dzelzs kāzas – 65. gadu kāzu jubileja.

Kā amatpersona Iveta vēlas atgādināt, ka faktiskas kopdzīves attiecības bez laulības reģistrācijas, lai arī cik ilgstošas un stabilas tās būtu, nerada likumā noteiktās laulāto tiesības un pienākumus. „Kāds varbūt jautās, kādēļ jāprecas un jādzīvo laulībā? Mēs dzīvojam kopā un ir labi tāpat. Jā, daudzi tā dara, bet laulība ir viens no dzīves pamatiem, kas dod stabilitātes sajūtu un noteiktu kārtību likuma priekšā. Dzīve ir stresu un negatīvu notikumu pilna un, nedod Dievs, notiek kāda nelaime ar vienu jums. Otrs cilvēks, kas gadiem dzīvojis līdzās, paliek bez nekā, nevar pretendēt uz mantojumu. Tikai tad, kad nelaime ir notikusi, saprotam, cik svarīga ir oficiāli reģistrēta laulība,” stāsta Iveta.

Profesijas skumjā puse

Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja atzīst, ka nepatīkamākais šajā profesijā ir, kad jāveic miršanas fakta reģistrācija, bet kādam jau tas esot jādara. Viņai aizvien grūti sastapties ar skumjajām acīm, kuras pilnas ar asarām, ar raudošiem radiniekiem, kuri ir atnākuši saņemt sava piederīgā pēdējo dzīves dokumentu – miršanas apliecību.

„Skumji, kad jāreģistrē klases biedru vecāku, pat klases biedru un draugu miršanas faktus. Klusi līdzjūtības vārdi ir vienīgais mierinājums. Šie gadījumi man jāuztver kā fakti, šo informāciju cenšos nelaist sevī iekšā, bet arī man ir smagi,” ar pārdomām dalās Iveta.

Aizvadītajā gadā novadā reģistrēti 81 miršanas fakti - 38 sievietes un 43 vīrieši. 70 pensijas vecumu sasnieguši, desmit no tiem bijis jau pāri 90 gadiem, 11- jaunāki.

Kopā jau no skolas sola

Laulībā ar vīru Aldi, Iveta šogad atzīmēs 35 gadu kāzu jubileju. Draudzība aizsākusies skolas laikā, kad mācījušies vienā klasē Priekules vidusskolā. Izaudzināti trīs dēli, aug mazdēls un mazmeita, kā arī krustmeita. Ivetas pārliecība ir, ka dzīvē ir lietas un vērtības, kas kā jebkuram ir pašas svarīgākās - ģimene. „Katrs gads ieraksta atmiņā notikumus, kuri mūs darījuši ļoti laimīgus un arī tos, kurus ietekmēt nav bijis mūsu spēkos. Vēl gribu teikt, ka iemīlēt nav grūti, grūti ir iznest Mīlestību cauri visai dzīvei. Mīlestībai nav vecuma. Nevienā normatīvajā aktā nav rakstīts, līdz cik gadiem drīkst mīlēt, un Mīlestība nevienam arī atļauju neprasa,” stāsta Iveta.

Inga Dārzniece un Līga Svara