Aktualitātes

Ārpusģimenes aprūpes samaksas kārtība.

2010. gada 1. janvārī spēkā stājušies Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiNr.1536 „Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru”, kuri nosaka kārtību, kādā valsts institūcija un pašvaldība pieprasa no vecākiem samaksu par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu.  „Noteikumu 14. punkts paredz, ka aizbildnis samaksu par tā sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu atgūst Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tas izriet no Civillikuma 179. pantā noteiktā vecāku pienākuma samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu. Savukārt Civillikuma 252. un 254.pants paredz, ka aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus, aizbildnim savs aizbilstamais visādi jāatbalsta un jāaizstāv. No iepriekš minētā vecāku pienākuma uzturēt bērnu vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā, un aizbildņa pienākuma aizstāvēt aizbilstamo, izriet arī aizbildņa pienākums bērna interešu nodrošināšanai (tiesībām uz uzturlīdzekļiem no vecāka) vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu no vecākiem. Ja vecāks tiesas piespriestos uzturlīdzekļus labprātīgi nemaksā, aizbildnim ir jāvēršas pie tiesu izpildītāja, kurš piedziņas neiespējamības gadījumā izsniedz izziņu, ar kuru var vērsties Uzturlīdzekļu garantijas fondā un saņemt līdzekļus no tā. Fakts, ka Uzturlīdzekļu garantijas fonds izmaksā uzturlīdzekļus vecāka vietā savukārt ir pamats par šo summu samazināt pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu, tādējādi tiek ietaupīti valsts vai pašvaldības līdzekļi. Savukārt tos naudas līdzekļus, kurus izmaksā Uzturlīdzekļu fonds, tas piedzen atpakaļ no vecāka.” Bāriņtiesa informē aizbildņus par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas atgūšanas kārtību. Proti, minētajos noteikumos iestrādātās prasības uzliek par pienākumu aizbildnim vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu no vecākiem, lai tādējādi nodrošinātu ne tikai bērna interešu un tiesību aizsardzību, bet arī efektīvu valsts iztērēto līdzekļu atgūšanu, ņemot vērā noteikumos noteiktās prasības. Ievērojot minēto, norādām, ka situācijās, kad viens no vecākiem vai abi vecāki nepilda savas saistības pret bērnu tā ārpusģimenes aprūpes laikā, izvairoties no uzturlīdzekļu maksāšanas, un nesniedz aizbildnim atbalstu bērna uzturēšanai, aizbildnim jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu gan pret bērna māti, gan arī bērna tēvu. Šajos gadījumos prasības pieteikums iesniedzams tiesā vai nu pēc bērna vecāku (atbildētāju) vai aizbildņa (prasītāja) dzīvesvietas, ievērojot Civilprocesa likuma 26.panta pirmajā daļā un 28.panta otrajā daļā noteikto. Turklāt, vēršam uzmanību, ka atbilstoši minētā likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam, prasītāji uzturlīdzekļu piedziņas lietās ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Respektīvi, uz aizbildni nav attiecināmi ar lietas izskatīšanu saistītie tiesas izdevumi, tajā skaitā valsts nodevas un kancelejas nodevas. Papildus informējam, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikts maksimālais uzturlīdzekļu apmērs kādu var pieprasīt bērnu uzturēšanai, taču minimālo uzturlīdzekļu apmēru kādu bērna uzturēšanai ir jānodrošina katram no vecākiem, ir noteicis Ministru kabinets. 2003.gada 1.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.384 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, paredz:

• bērnam no piedzimšanas līdz 7 gadu vecumam - 25% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;

• bērnam no 7 līdz 18 gadu vecumam – 30% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Līdzšinējā prakse liecina, ka lielākā daļa vecāku, kuru bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē pie aizbildņa labprātīgi nemaksā vai arī dažādu apstākļu dēļ nav spējīgi samaksāt uzturlīdzekļus tiesas spriedumā noteiktajā apmērā. Vecāki, kuriem atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības, visbiežāk ir bez darba, iztikas līdzekļiem un pastāvīgas dzīvesvietas. Šādos gadījumos aizbildnim ir tiesības ar tiesas izsniegtu izpildu rakstu vērsties pie tiesu izpildītāja, kas pamatojoties uz Civillikuma 549.panta pirmo daļu uzsāks tiesas sprieduma izpildu darbības.

 Ja tiesu izpildītājs konstatēs, ka bērna vecākiem nav ienākumu un mantas uz ko vērst piedziņu, tad aizbildnis varēs vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fondā un pretendēt uz uzturlīdzekļu saņemšanu no fonda apmērā, kas nav lielāks Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Nepieciešamības gadījumos aizbildņi var griezties bāriņtiesā, lai saņemtu palīdzību prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu no vecākiem sagatavošanā.