Aktualitātes
Kurzemes militāro mantojumu iedzīvinās tūrismā
Lai dotu ieguldījumu vēsturiskās atmiņas saglabāšanā, Latvijā un Igaunijā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tūrisma apritē tiks iedzīvināti militārā mantojuma objekti. Kurzemes plānošanas reģions kopā ar 23 partneriem iesaistījies projektā “Militārais mantojums”, lai ne tikai veidotu kopīgu militārā tūrisma maršrutu, kas aptvers 150 – 170 militārā mantojuma objektus Latvijā un Igaunijā, bet arī saglabātu šīs vērtības nākamajām paaudzēm. Projekta ietvaros Kurzemes plānošanas reģions kopā ar Ventspils muzeju un Saldus novada domi iedzīvinās tūrisma apritē divus vienreizīgus militārā mantojuma objektus Kurzemē – Muitas namu Ezerē, kur 1945. gada 8. maijā tika parakstīts Kurzemes vācu armijas kapitulācijas akts, un 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas torni Ventspilī. Kurzemes plānošanas reģions arī apkopos informāciju par citiem militārā mantojuma objektiem Kurzemē, kam ir tūrisma potenciāls, lai iekļautu tos kopīgajā militārā mantojuma tīklojumā un padarītu Kurzemes tūrisma piedāvājumu vēl bagātāku.
“20. gadsimta kari mums atstājuši dažādus militāros objektus, kara pēdas ir gan uz zemes, gan zem ūdens. Tautas atmiņā ir neskaitāmi stāsti un atmiņas par šiem laikiem. Ar kopīgi īstenoto projektu Latvijā un Igaunijā veicināsim vēsturisko liecību saglabāšanu un to ietērpšanu militārā mantojuma tūrisma produktā. To veidosim, apsekojot objektus, vācot vēsturiskos faktus, foto liecības un stāstus. Izdosim militārā mantojuma tūrisma brošūru ar karti un ceļvedi apmeklējumu plānošanai. Visa informācija būs pieejama šobrīd topošajā tiešsaistes platformā militaryheritagetourism.info. Tāpat ceļotājiem tiks piedāvāti arī 10 ceļojumu maršruti. Esam jau sākuši apzināt un aicinām iesaistīties potenciālos militārā mantojuma tūrisma produkta dalībniekus– tai skaitā arī nelielu privātu kolekciju īpašniekus vai lauku tūrisma uzņēmējus, kuru apkaimē vai īpašumā ir ar Latvijas neatkarības notikumiem saistītas vietas un to liecības,” stāsta Jana Kalve, Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Militārais mantojums” vadītāja.
Sadarbojoties ar vēstures speciālistiem, projektā ir paredzēts ietvert vienotā tūrisma produktā tādus militārā mantojuma objektus Latvijā un Igaunijā, kā muzejus, kolekcijas, kauju vietas, militārās būves, un citus objektus. Savukārt 36 objektos paredzētas investīcijas, lai tos labiekārtotu un ļautu iepazīstināt ar saviem militārā mantojuma stāstiem. Vēsturi interpretēt tūrisma produktā palīdzēs projekta partneri - Igaunijas Kara vēstures muzejs, Hījumā militārās vēstures biedrība un vairāki muzeji. Latvijas pusē notiks sadarboība ar Latvijas Okupācijas muzeja speciālistiem. Attiecīgi Igaunijas Kara muzejs un Latvijas Okupācijas muzejs būs kā Latvijas un Igaunijas vēsturiskās neatkarības ceļojuma „vārti”, kur apmeklētāji varēs iegūt informāciju ceļojuma plānošanai.
Kopīgais militārā mantojuma tūrisma produkts aptvers četrus laika posmus. Daži piemēri, kas tos raksturos projektā:
- Valstu neatkarības iegūšana, Brīvības cīņas un 1. Pasaules karš (1914. – 1920.). Gan Latvija, gan Igaunija neatkarību ieguva, izmantojot izdevību, ko radīja 1. Pasaules karš. Latvieši un igauņi bija spiesti karot pretējo pušu armijās, igaunis cīnījās pret igauni, bet latvietis - pret latvieti. Daudzās brīnišķīgās vietās tika izvietotas militāras iekārtas un būves, un vēl pēc simts gadiem zemē atrodas bīstama munīcija. Viena no spilgtākajām šī laika liecībām - bruņuvilciens „Vabadus”, kas vēl pagājušajā gadā Cēsu kauju gadadienā viesojās Latvijā, projekta ietvaros tiks uzstādīts kā patstāvīga ekspozīcija Igaunijas Kara muzejā Tallinā. Savukārt, Ieriķos Cēsu kauju sākumu varēs skatīt ar īpašu aprīkojumu papildinātās realitātes versijā.
- 2. Pasaules karš (1939. – 1945.). 2. Pasaules karā Padomju Savienības un Vācijas Eiropas dalīšanos plānos, kas tika apstiprināti ar Molotova-Ribentropa paktu, mēs nonācām padomju okupācijas rokās ar tam sekojošajām represijām un deportācijām. Arī šajā karā latvieši un igauņi nēsāja dažādu pretinieku formas tērpus, gāja bojā cilvēki, tika iznīcinātas ēkas un pilsētas. Igaunijā Sāremā muzejs atjaunos antīku kara laika kravas auto GAZ-MM, procesu filmējot un izmantojot kā daļu no ekspozīcijas, bet Igaunijas nacionālā mantojuma pārvalde izpētīs vairāku mīnu kuģu vrakus, lai izveidotu 3D modeļus izvietošanai muzeja ekspozīcijā.
- Nacionālo partizānu kustība (1944 – ~1957). 2. Pasaules kara beigās Padomju okupācijas režīms atgriezās. Daudzi vīri devās mežā un turpināja pretoties sarkanajai varai. Diemžēl spēku samērs acīmredzami nebija vienlīdzīgs un „mežabrāļi” pamazām izzuda. Sāremā militārās vēstures muzejā tiks izveidots mežabrāļu bunkurs, kas dienā būs apskatāms kā ekspozīcija, bet naktī kalpos arī kā tūristu naktsmītne.
- Padomju laiks un neatkarības atjaunošana (1945. – 1990.). 45 gadu aukstā kara laikā Baltija atradās uz pretējo pušu robežas. Šeit tika izvietoti lieli armijas spēki, uzbūvētas lidostas, militārās ostas un raķešu bāzes. Cilvēkus no pārējās pasaules atdalīja dzelzs priekškars, un sovjetizācija uzņēma apgriezienus. Aukstais karš beidzās ar Padomju Savienības sabrukumu. Kārtējo reizi mūsu tautas varēja pavērst vēsturi savā labā un atjaunot neatkarību. Šo laiku slepenības un spriedzes gaisotni ļaus pieredzēt dažādi uzlabojumi, ko savā ekspozīcijā veiks Padomju Slepenais bunkurs Līgatnē. Sātse muzejs Igaunijā izveidos ekspozīciju ar stāstiem par robežsardzi un robežpārkāpējiem.
Projektu tiek īstenots no 2020.gada sākuma līdz 2022.gada beigām un vairāk par projektu var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Papildu informācijai:
Jana Kalve,
Kurzemes plānošanas reģiona
projekta “Militārais mantojums” vadītāja,
mob. 29524558,
e-pasts: jana.kalve@kurzemesregions.lv,
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība (ERAF Interreg Estonia-Latvia).
Šī informācija atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Foto: Bruņuvilciens „Vabadus”, no Igaunijas kara muzeja arhīva.